Viņa skaidroja, ka jonizētais starojums jeb radiācija ir sastopams visur. "Mums ir dabiskā radiācija, ko izstaro akmeņi, mājas, būvmateriāli, radiācija no kosmosa," stāstīja Šatrovska. Protams, Latvijā salīdzinājumā ar kalnainām valstīm šis starojums ir niecīgs - lielāks tas ir, piemēram, Zviedrijā un Somijā, kas ir klintīm bagātas valstis.
Lielāks starojums Latvijā ir sastopams pilsētās. Turklāt paradoksāli, bet Rīgas centrā jonizētais starojums ir spēcīgāks nekā radioaktīvo atkritumu glabātuvē "Radons", kas atrodas Baldonē. Tas tāpēc, ka Rīgā ir bruģis, kas dod lielāku starojumu nekā rūpīgi noglabātie radioaktīvie atkritumi Baldonē.
Runājot par ārējās radiācijas draudiem, Šatrovska uzsvēra, ka arī Latvijā saglabājas ārējā jonizētā starojuma draudi, tomēr risks ir mazs. Tomēr jāatceras, ka tuvākās atomelektrostacijas Latvijai atrodas Somijā, Sanktpēterburgā un avārijas gadījumā radiācija var skart Latviju. "Tāpēc mums ir monitoringa stacijas, kas darbojas nemitīgi," viņa noteica.
Lai gan jonizētais starojums var nonākt Latvijā ar kravām caur robežu, šīs kravas tiek pārbaudītas un nekavējoties informācija sniegta RDC. Lielākoties tomēr radiācijas draudi Latvijai var būt no ārpuses.
