Lai gan Latvija šā gada ANO attīstības indeksā ir cēlusies par 11 vietām, no tautas attīstības viedokļa tā joprojām tiek uzskatīta par sliktāku nekā kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, kā arī Krievija.
Šā gada indeksā (UN Human Development Index) no 174 vietām Latvija ierindota 63.vietā - tūlīt pēc Krievijas, Malaizijas un Bulgārijas. Pērn Latvija bija 74.vietā, bet pirms diviem gadiem 92. vietā.

Igaunija pārskatā ierindota 46.vietā un tās reitings uzlabojies par astoņām vietām, bet Lietuva - 52.vietā, lai gan pērn bija 62.

Tautas attīstības indeksā ietver cilvēka mūža ilgumu, izglītības un dzīves līmeņa aprēķinus. Saskaņā ar jaunāko indeksu vislabākais novērtējums tāpat kā pērn ir Kanādai, tai seko Norvēģija, ASV, Austrālija, Islande, Zviedrija, Beļgija, Nīderlande, Japāna. Pirmo desmitnieku noslēdz Lielbritānija.

1993.gadā Latvija attīstības indeksā bija 35.vietā, 1994.gadā - 30.vietā, 1995.gadā - 48.vietā, 1996.gadā - 55.vietā, bet nākamos divus gadus - 92.vietā.

ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens ceturtdien, prezentējot pētījumu, uzsvēra, ka, veidojot tautas attīstības indeksu, tiek ņemti vērā ļoti daudzi aspekti, kas attiecas uz cilvēku - ne tikai valsts iekšzemes kopprodukts, bet arī veselība, izglītības pieejamība un citi.

Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts norādīja, ka valsts ekonomiskā attīstība ir cieši saistīta ar cilvēktiesībām. Turklāt liela vērība jāpiegriež, lai mazinātu sabiedrības polarizāciju, jo pozitīvi vidējie rādītāji par situāciju valstī nenozīmē, ka labi dzīvo visi iedzīvotāji, uzskata deputāts.

Viņš arī uzsvēra, ka cilvēks, kurš dzīvo nabadzībā, nespēj pilnībā realizēt jau esošās tiesības un ar viņu ir viegli manipulēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!