Latvijas tautsaimniecības sekmīgai un ilgtspējīgai attīstībai ir būtiska sadarbība ar globālām ekonomiskām organizācijām, tai skaitā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (Organisation for Economic Co-operation and Development/OECD), norāda Ārlietu ministrija (ĀM).
OECD dalībvalsts statusa iegūšana perspektīvā kļūst par vienu no Latvijas ārējās ekonomiskās politikas loģiskiem virzieniem pēc politisko, ekonomisko un administratīvo reformu veikšanas Latvijā, kuru rezultātā valstī pamatā ir noslēdzies pārejas periods uz brīvā tirgus ekonomiku. To apliecina Latvijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kā arī pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai.
Latvijai, kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, īpaši aktuāls kļūst jautājums par tās statusu OECD, jo 19 no pašreizējām ES dalībvalstīm ir arī OECD dalībvalstis. Šobrīd OECD dalībvalsts statusu nav ieguvušas Latvija, Igaunija, Lietuva, Slovēnija, Malta un Kipra.
Jāņem vērā, ka ES dalībvalsts statuss Latvijai negarantē automātisku uzaicinājumu dalībai OECD. Esošās OECD dalībvalstis pieņem politisku lēmumu uzaicināt jaunas dalībvalstis pēc consensus principa, izvērtējot attiecīgās valsts atbilstību nozīmīga dalībnieka, ģeogrāfiskās daudzveidības, savstarpējas ieinteresētības un līdzīgi domājošo kritērijiem.
Šī gada maijā OECD dalībvalstu samitā ir publiskota organizācijas paplašināšanās stratēģija, kas paredz tās paplašināšanos līdz 45 dalībvalstīm, to skaitā uzņemot arī Baltijas valstis. OECD paplašināšanās tiek prognozēta divos periodos: īstermiņa (2-5 gadu laika posmā) vai vidēja termiņa (5-10 gadu laika posmā).
Valdība uzskata, ka iestājies īstais brīdis, lai pilnveidotu jau esošo sadarbību starp Latviju un OECD, vienlaicīgi attīstot to jaunā pakāpē. Šobrīd Latvijas sadarbība ar OECD attīstās divos virzienos. Pirmkārt, tā ir sadarbības aktivizēšana ar OECD komitejām, darba grupām un programmām ar mērķi veicināt Latvijas dalībvalsts statusa OECD iegūšanu. Otrkārt, tā ir politiska Latvijas pieteikuma iesniegšana OECD dalībvalsts statusa iegūšanai.
Latvijas un OECD sadarbības politikas pamatnostādnes ir pirmais politikas dokuments, kurā tiek definēts Latvijas mērķis - dalībvalsts statusa iegūšana OECD pārredzamā nākotnē.
Vienlaicīgi ar Latvijas mērķa definēšanu pamatnostādnes nosaka vienotus rīcības virzienus Latvijas politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai. Pamatnostādnēs tiek norādīti galvenie Latvijas valdības līmenī risināmie jautājumi. Latvijas un OECD sadarbības aktivizēšanai ir jāpilnveido valsts pārvaldes iestāžu administratīvā un finansiālā kapacitāte, jākoordinē valsts pārvaldes iestāžu sadarbība, iesaistot nevalstiskās organizācijas, kā arī, veicot sabiedrības informēšanu, jāveicina Latvijas atpazīstamība OECD dalībvalstu vidū.
Latvijas kā OECD dalībvalsts gadskārtējās finansiālās saistības tiek prognozētas līdz 130 000 latu (aptuveni 200 000 eiro).
Pamatnostādnēs apkopota nozaru ministriju sniegtā informācija par nepieciešamo papildu finansējumu 2005.gadā un turpmākajos gados administratīvās spējas stiprināšanai, norādot nozaru ministrijām nepieciešamo finansējuma apmēru un štata vienību skaitu.
Iestājoties OECD, Latvija spēs uz vienlīdzības pamatiem uzturēt politisko dialogu ar tādām valstīm kā ASV, Kanāda, Japāna. Latvija spēs piedalīties ES politikas attīstībā un dokumentu izstrādē caur OECD kā ES politikas ģenerējošu forumu. Radīsies iespējas sekmēt Latvijas ekonomisko izaugsmi un labklājību, apgūstot starptautisko ekonomisko pieredzi, uzlabojot investīciju klimatu un uzņēmējdarbības vidi, turpinot OECD dalībvalstu saistošo juridisko instrumentu (rekomendāciju, vadlīniju, noteikumu un lēmumu) pārņemšanu vai Latvijas pievienošanos šiem dokumentiem.
Iestāšanās dos iespēju veicināt valsts atpazīstamību un veidot pozitīvu Latvijas tēlu.