Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 89 200 darba meklētāji, kas ir par 22 600 cilvēkiem mazāk nekā 2005.gada pirmajos trīs mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Darba meklētāji šā gada pirmajā ceturksnī veidoja 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Pirms gada Latvijā bija 111 800 darba meklētāji, kas veidoja 9,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

CSP priekšniece Aija Žīgure trešdien preses konferencē atzina, ka darba meklētāju skaita samazināšanās vērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs un lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu.

Latvijā darba meklētāju īpatsvars darbspējīgo iedzīvotāju kopskaitā sarucis no 13,1% 2001.gadā līdz 8,7% pērn. Vidēji ES piecu gadu laikā darba meklētāju skaits palielinājies no 8,4% līdz 8,7%, bet, piemēram, Lietuvā tas sarucis no 16,5% līdz 8,3%, bet Igaunijā - no 12,4% līdz 7,9%.

Žīgure darba meklētāju skaita samazināšanos skaidro gan ar demogrāfiskām tendencēm, samazinoties valsts iedzīvotāju skaitam, gan ar migrāciju, jo iedzīvotāji bieži vien izvēlas strādāt ārvalstīs. Piemēram, Īrijā sociālās apdrošināšanas numurus saņēmuši 17 200 Latvijas iedzīvotāji.

Lai iegūtu precīzākus datus par ārvalstīs strādājošajiem, plānots uzlabot informācijas apmaiņu starp oficiāliem reģistriem. Turklāt ES dalībvalstis gatavojas vienoties par jaunu regulu, kurā būtu vienota migrācijas definīcija.

CSP, intervējot iedzīvotājus, nevaicā par viņu plāniem doties darbā uz ārvalstīm.

Dati liecina, ka, meklējot darbu, iedzīvotāji izmanto dažādas metodes. 78,3% iztaujā radus un draugus, 77,9% pēta darba sludinājumus presē un internetā, bet 55,2% darba meklētāju vēršas pie potenciālajiem darba devējiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 20 300 cilvēki, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet zaudējuši cerības atrast darbu. Lai gan šādu ekonomiski neaktīvu iedzīvotāju skaits nedaudz ir samazinājies, CSP priekšniece uzskata, ka būtu jāveic informatīvas kampaņas, lai cilvēkus mudinātu atgriezties darba tirgū.

Kopumā šā gada pirmajā ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 663 800 cilvēki, kas ir par 1,9% mazāk nekā pērn ceturtajā ceturksnī. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū ir pensionāri, invalīdi un ilgi slimojošie, kā arī studenti un skolēni, kas nestrādā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!