Latvijā sodu sistēma ir viena no bargākajām Eiropā un pašreiz Krimināllikums ļauj piemērot nodarījumam atbilstošu sodu, saistībā ar diskusiju par nāvessoda institūtu pauda Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns.
Viņš atzina, ka nāvessods nebūtu atjaunojams, norādot, ka kriminoloģijā ir pierādīts, ka bargi sodi neattur no noziegumu izdarīšanas. Pēc tiesneša domām, mūža ieslodzījums ir atbilstošs sods personai, kura nespēj dzīvot sabiedrībā. "Latvijā sodu sistēma ir viena no bargākajām Eiropā, un pašreiz Krimināllikums ļauj piemērot nodarījumam atbilstošu sodu. Lai samazinātu nodarījumu skaitu, ir jāattīsta ekonomika un jāceļ dzīves līmenis," pārliecināts Stukāns.
Savukārt domnīcas "Providus" vadošā pētniece Ilona Kronberga teica, ka pastāv vienkāršs jautājums - kas ir tā sabiedrība, kurā mēs vēlamies dzīvot? "Vai mēs vēlamies dzīvot diktatoriskā sabiedrībā, kurā mēs neapzinoties deleģējam tiesības kādam, kuru mēs pēc tam kritizējam un ienīstam, bet ciešam no tā?" retoriski jautāja Kronberga, gan norādot, ka Latvijai šī pieredze jau ir pagātnē, jo "mēs jau esam dzīvojuši šādā sabiedrībā".
Viņa arī uzsvēra, ka bargi sodi nav risinājums, bet tie ir simptomi sabiedrībai. "Mums nevajadzētu sevi mānīt, jo līdz ar brīvību, līdz ar demokrātiskām vērtībām sabiedrībai ir milzīga atbildība - par to, ko mēs darām, un to, ko mēs runājam. Tāpēc es domāju, ka mums patlaban vajadzētu ļoti uzmanīgi raudzīties uz tādiem cilvēkiem, kas rosina nāvessoda atjaunošanu vai citus drastiskus sodus. Atbildīgā sabiedrībā tā nenotiek - ja ir problēmas, tad tās ir jārisina," šādu viedokli pauda Kronberga. Pētniece uzskata, ka nāvessods un ilgstoša brīvības atņemšana - tā ir strausa politikas piekopšana un komforts tikai uz īsu laiku, par kuru ir jāmaksā ļoti augsta cena ilgtermiņā. "Tas ir tas, par ko vajadzētu padomāt mūsu politiķiem, pirms viņi ver muti vaļā un runā par tādām lietām. Ja mēs esam balsojuši par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), ja esam izvēlējušies šādu ceļu, ir pienācis laiks domāt un apzināties, kas ir mūsu virziens, un nemeklēt lētus risinājumus dārgām problēmām," klāstīja pētniece.
Debates par nāvessodu ES izvērsās pēc tam, kad Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns savā dzimtenē ierosināja diskusiju par nāvessoda atjaunošanu, kas aprīlī manāmi sadusmoja ES amatpersonas. Ungārijas valdībai tika atkārtoti norādīts - nāvessoda atcelšana bija un ir viens no būtiskajiem priekšnosacījumiem, lai iestātos ES. Šis Orbāna paziņojums izraisīja asu reakciju, jo sevišķi tāpēc, ka jau iepriekš Ungārijas valdības vadītājam bijušas sadursmes un domstarpības cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības normu jomā, kas būtībā ir ES pamats, un ES Pamattiesību harta aizliedz nāvessoda piemērošanu bloka dalībvalstīs.