Pozitīvas sekas eiro ieviešanai sagaida 37,1% iedzīvotāju.
Vēl skeptiskāk ir noskaņoti vienīgi Kipras iedzīvotāji, 52,5% paužot viedokli, ka eiro ieviešana radīs negatīvas sekas, bet 34,8% esot pretējās domās.
Vislielākais eiro atbalstītāju skaits ir Slovēnijā, kur 58,4% iedzīvotāju Eiropas vienotās valūtas ieviešanu saista ar pozitīvām sekām. Līdzīgās domās ir arī 53,5% Ungārijas un 51,3% Slovākijas iedzīvotāju.
Latvijas kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - eiro ieviešanas atbalstītāju un pretinieku skaits ir dažāds. Lietuvā eiro ieviešanu kā pozitīvu vērtē 39,5% iedzīvotāju, bet negatīvas sekas sagaida 47,4% iedzīvotāju. Igaunijā eiro ieviešanu pozitīvi vērtē 45,9%, bet negatīvi - 41,5% aptaujāto.
Lielākā daļa jauno ES dalībvalstu iedzīvotāju pauduši viedokli, ka nebūs priecīgi par nacionālās valūtas aizstāšanu ar eiro.
Visvairāk to, kas priecāsies par gaidāmajām izmaiņām, ir Slovēnijā - 64,2%, bet visvairāk apbēdināto ir Latvijā - 64,3%.
Liela daļa aptaujāto jaunajās ES dalībvalstīs atzinuši, ka vislabāk ar eiro ieviešanu kādu laiku būtu jānogaida. Tā domā, piemēram, 48,5% slovēņu, 40,6% poļu un 40% čehu. Latvijā šādu pozīciju atbalstītu 34,6%.
Tāpat liels skaits iedzīvotāju uzskata, ka eiro ieviešana būtu jāatliek uz iespējami ilgāku laiku. Vislielākais atbalsts šādam lēmumam būtu Latvijā - 48,1%, Kiprā - 43%, Igaunijā - 42,8%.
Savukārt mazāk iedzīvotāju vēlētos, lai eiro ieviešana notiktu pēc iespējas drīzākā laikā. Visdedzīgāk Eiropas vienoto valūtu vēlas izmantot Slovēnijas - 37,9%, kā arī Ungārijas iedzīvotāji - 36%.
Lai gan jaunās dalībvalstis, iestājoties ES, apņēmušās ieviest eiro, liela daļa iedzīvotāju ir pārliecināti, ka pastāv izvēles iespēja arī neieviest Eiropas vienoto valūtu. Tā domā 77,4% poļu, 69,8% ungāru, 66,9% Kipras iedzīvotāju.