Vai iedzīvotājs ir apdrošināts vai neapdrošināts, uzzināt varēs 1. janvārī, tā pērnā gada beigās informēja Veselības ministrijas iestāde Nacionālais Veselības dienests (NVD). Savu apdrošināšanas statusu iedzīvotājs varēs aplūkot, autentificējoties E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem, piemēram, internetbankas piekļuves datiem, e-parakstu vai eID.
"Pamata plāns ir tāds, ka ar 1. janvāri gan pats iedzīvotājs, gan katra ārstniecības persona e-veselības portālā varēs noskaidrot konkrēti iedzīvotāja statusu. Pamata statusi ir divi – vai pienākas pilnais grozs vai pienākas pamata "grozs,"" stāsta NVD pārstāvis Labsvīrs.
E-veselības portālā ieraksts zaļā krāsā apliecinās, ka iedzīvotājs ir apdrošināts un tiesīgs saņemt valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu pilno "grozu", savukārt oranžā krāsā – tiesības saņemt pamata "groza" pakalpojumus. Sarkanās krāsas ieraksts nozīmēs, ka medicīnas pakalpojumi ir pieejami par maksu.
NVD pārstāvis Labsvīrs gan arī norāda, ka, iespējams, tā nav laba ideja visiem vienlaikus 1. janvārī statusu pārbaudīt. Lai sistēma "neuzkārtos," labāk to darīt janvāra pirmajās dienās. Pieņemot pacientus, ārsti sistēmas tehnisku kļūdu gadījumā iedzīvotājus nešķiros apdrošinātajos un neapdrošinātajos, visiem pienāksies pilnais medicīnas pakalpojumu "grozs," uzsver NVD.
Valsts veselības apdrošināšana nozīmē to, ka strādājošie, kuri nepieder kādai no 21 atbrīvoto kategorijas un pērn nebūs maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai veikuši brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksas, par valsts naudu nesaņems virkni veselības aprūpes pakalpojumu. Piemēram, tādus pakalpojumus, ko par valsts naudu varēja saņemt līdz 2019. gadam, tajā skaitā valsta apmaksātas ārsta speciālista konsultācijas, plānveida ārstēšanos slimnīcā, kompensējamās zāles. Viņi saņems tikai tā dēvēto pamata veselības aprūpes pakalpojumu grozu, par pārējo būs jāmaksā pašiem kā par maksas pakalpojumiem.
Taču neatkarīgi no apdrošināšanas statusa viņi būs tiesīgi saņemt medicīnas pakalpojumu pamata "grozu" – neatliekamo medicīnisko palīdzību (ko sniedz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, slimnīcu uzņemšanas nodaļas, steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, slimnīcu stacionāri), ģimenes ārsta sniegto aprūpi, diagnostiskos izmeklējumus, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, onkoloģijas profilaksi un ārstēšanu, vairāku infekcijas slimību ārstēšanu un citus pakalpojumus.
Apdrošinātie savukārt saņems pilnu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu," kas neatšķirsies no tā, kādu visi Latvijas iedzīvotāji saņēmuši līdz šim. Vairāk par pilno un pamata "grozu" var lasīt šeit.
Automātiski apdrošināti būs legālie darba ņēmēji – sociālo iemaksu veicēji un personas, kuras apdrošinās valsts. Tā ir 21 iedzīvotāju grupa, tajā skaitā, pensionāri, bērni, iedzīvotāji ar I un II grupas invaliditāti, reģistrētie bezdarbnieki, mūki un mūķenes, orgānu donori, audžuvecāki, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecumam, viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem, kā arī vēl atsevišķas citas iedzīvotāju grupas.
Lai neapdrošinātie iedzīvotāji pievienotos valsts veselības apdrošināšanas sistēmai, jāveic brīvprātīgā veselības apdrošināšanas iemaksa par 2018. gadu ir 51, 60 eiro jeb 1 % no minimālās mēnešalgas gada apmēra un par 2019. gadu – 154, 80 eiro jeb 3% no minimālās mēnešalgas gada apmēra). Proti, lai šogad saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, jāsamaksā kopumā 206,40 eiro, kas iekļauj arī maksājumu par pērno gadu, tā kā šī kārtība ir ieviesta no 2018. gada. Savukārt 2020. gada iemaksas apmērs būs 258 eiro jeb 5 % no minimālās mēnešalgas gada apmēra.
Pacientu organizācija "Sustento" kritizējusi to, ka ir jāveic vienreizējs maksājums par gadu, nevis iespēja maksāt pa mēnešiem, bažījoties, vai visi Latvijas iedzīvotāji, uz ko tas attieksies, spēs samaksāt.
Igaunijā un Lietuvā, kur obligātā veselības apdrošināšana ieviesta jau pirms daudziem gadiem, formālais neapdrošināto iedzīvotāju skaits varētu būt aptuveni 5 – 6%, liecina NVD apkopotie dati. "Nedaudz riskēju, bet prognozēju, ka (arī Latvijā) būs ne vairāk par 5 %," portālam "Delfi" atzīst iestādes pārstāvis Labsvīrs.
