Foto: DELFI

Svētdien, 27. martā, Rietumu kristīgā baznīca svin pavasara lielākos svētkus – Lieldienas. Tie ir lielākie svētki kristīgajā pasaulē, jo šajos svētkos tiek godināta Kristus augšāmcelšanās. Tāpat šī diena tiek atzīmēta arī tautas tradīciju garā - ar šūpošanos, olu ripināšanu un dziedāšanu.

Lieldienas ir baznīcas liturģiskās dzīves kulminācija, jo tieši Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kurā sakņojas kristīgās baznīcas ticība, tas ir notikums, kas dāvā mūžīgās dzīvības cerību.

Tieši uz Lieldienu svinībām bijusi vērsta visa iepriekšējā - Klusā jeb Lielā nedēļa, kad ticīgie gatavojušies trim svētajām dienām jeb Tridiuum, kas iesākās ar dievkalpojumu ceturtdienas vakarā, turpinājās ar Krusta ceļa lūgšanu un dievkalpojumu piektdien, kurā tika pārdomātas Kristus ciešanas un nāve pie krusta, un kas noslēdzas sestdienas vakara dievkalpojumā, kad tiek svinēta Lieldienu vigīlija jeb ieskaņa. Lieldienu svētkos svinēto ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Kristus, augšāmceļoties no kapa, kristīgā baznīca svin 50 dienas - līdz pat Vasarsvētkiem.

Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptesverdzības. Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par "Kunga dienu". Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu.

Latviešu folklorā rodamas daudz un dažādas tradīcijas, ieražas un ticējumi par to, kas jādara Lieldienās, lai labi satiktu ar kaimiņiem un lai mājās valdītu labklājība un pārticība.

Foto: DELFI Aculiecinieks

Tā Lieldienās olas ir jāvāra katrai saimniecei, lai būtu laba satikšana ar saimi un kaimiņiem. Sīpolu mizās krāsotas olas būs dzeltenas vai brūnas, bet brūnums kļūs vēl spilgtāks, ja pie sīpolu mizām pieliek kafijas biezumus, savukārt alkšņu mizas dod brūni iesarkanu krāsu, bērzu lapas, mētras, sūnas dod dzelteni zaļu, bet rudzu zāle - koši zaļu krāsu.Lai olas būtu raibākas, tās var vārīt krāsainās lupatiņās, vienā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu dzīparu un notīt lupatiņu. Citām olām var pietīt bērzu lapiņas, egļu skujas un sūniņas vai mizas. Lai olas pēc krāsošanas būtu spodras, tās vēl karstas aprīvē ar speķa gabaliņu.

Ar Lieldienu olām saistās arī daudz ticējumu, piemēram, kas Lieldienu olas zags, tas paliks pliks kā Lieldienu ola. Kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos. Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas daudz gaļas ēd, to visu gadu moka kukaiņi. Ja Lieldienās ēd daudz olu, vistas labi dēj. Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin.

Lieldienās ar olām jāiet "kauties" - kuram stiprāka ola, tas ilgāk dzīvos. Pirmajās Lieldienās sitas ar olas tievo galu, Otrajās Lieldienās - ar olas resno galu. Olu mainīšanai un dāvināšanai Lieldienās ir ne tikai utilitāra, bet arī dziļāka jēga - tas kalpo labvēlības, simpātiju radīšanai.

Obligāta prasība Lieldienu rītā ir agrā celšanās, kas garantē možumu un laimi visu gadu. Kurš pirms saules lēkta paspēs nomazgāties skaidrā avota ūdenī, tas visu gadu būs mundrs un jautrs. Mazgāšanās tekošā ūdenī, kas tek pret sauli, ir sava veida šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Ir arī šāds ticējums - kas lieldienu rītā pirms saules lēkta apēd 13 dzērveņu ogas, tam būs sārti vaigi.

Tāpat Lieldienās vajag kārtīgi izšūpoties, tad vasarā dunduri, odi un čūskas nekož, būs brangas aitas un gari lini. Šūpuļu kārēji un šūpotāji bija puiši, bet meitas par šūpošanu maksāja vai nu ar olām, vai ar cimdu pāri. Senie latvieši Lieldienām posās un gatavojās īpaši rūpīgi. Folkloras materiālos ir fiksēts, ka Alsungā pat cūku vilkuši atmuguriski uz dīķi mazgāt, lai visu gadu mājās būtu tīrība un zirnekļi neaustu tīmekļus. Cilvēki Lieldienu rītā vilka mugurā tīras, jaunas drēbes.

Ar Lieldienām saistās arī laika pareģošana. Ja Pirmajās Lieldienās līst, tad govis dos daudz piena un katru svētdienu līdz Vasarassvētkiem būs lietains laiks. Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam, sagaidāma lietaina vasara.

Foto: Shutterstock

Lieldienas Rīgā un citviet Latvijā

Rīgā no plkst. 10 līdz 19 laukumā pie Brīvības pieminekļa, Līvu laukumā, paredzētas Jautrās Lieldienu šūpoles - šūpošanās visas dienas garumā, plkst. 14 Kultūras pils "Ziemeļblāzma" Lielajā zālē būs svētku koncerts un Lieldienu rotājumu veidošanas darbnīca, plkst. 14 kultūras centrā "Imanta" plānots svētku koncerts un Lieldienu radošās darbnīcas, plkst. 15 Rīgas Sv. Pētera baznīcā gaidāms kamerkora "Ave Sol" Lieldienu koncerts, diriģents Andris Veismanis. Programmā komponista Uģa Prauliņa 2002. gadā radītais skaņdarbs "Missa Rigensis" un Franka Martēna 1926. gadā sarakstītā "Mesa" dubultkorim a cappella.

Plkst. 18 kultūras centrā "Mazā ģilde" gaidāma Lielā Gavēņa laika programma. Pareizticīgo dziedājumi. Koncertā piedalīsies Latvijas pareizticīgās baznīcas vīru koris "Logos" Joana Šēnroka vadībā. Plkst. 20 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā būs klausāmas Johana Sebastiana Baha Motetes. Koncertā piedalīsies Baroka koris "Collegium Choro Musici Riga", baroka orķestris "Collegium Musicum Riga". Diriģents Māris Kupčs.

Rīgā, Čiekurkalnā, Pirmajās Lieldienās, 27.martā, no plkst.10 līdz 16 Rusova ielā 9, laukumā iepretim Ezerparka Namiem, norisināsies pasākums "Liela diena Čiekurkalna Krustcelēs". Visas dienas garumā notiks izglītojošas un izklaidējošas aktivitātes gan bērnu, gan pieagušo auditorijai, bet tirdziņā savas preces piedāvās Latvijas mājražotāji, amatnieki un zemnieki.

"Lido" Atpūtas centrā (Krasta ielā 76) norisināsies svētku svinības, kurās ikvienam būs iespēja bez maksas baudīt skanīgus koncertus, kā arī piedalīties olu ripināšanas sacensībās un, protams, šūpoties Lieldienu šūpolēs. Mazos apmeklētājus īpaši priecēs papīra zaķa ausu un vistiņu darināšanas radošās darbnīcas, kā arī lauku sēta, kurā varēs apskatīt dažādu šķirņu dzīvniekus.

Alūksnes novadā plkst. 11 Viktora Ķirpa Ates muzejā būs Lieldienu pasākums "Ottes Lieldienas" sadarbībā ar Kalncempju sabiedrisko centru. Parkā pie Jaunannas tautas nama plkst. 11 Zaķu skrējiens, olu ripināšana, vārīšana, olu kaujas. Mālupes Saieta namā plkst. 11 Lieldienu šūpolēs "Mālupes Cālis" kopā ar Zaķeni Jepi un vilku Tūtiņu. Liepnas tautas namā plkst. 13. Lieldienu pasākums - andele, olu ripināšana, šūpošanās, plkst. 16 - Lieldienu orientēšanās bērniem (reģistrācija no 15.30), plkst. 20 - nakts orientēšanās lielajiem.

Alūksnes Kultūras centra Mazajā zālē plkst. 14 izklaidējošs uzvedums bērniem "Zaķenes Jepes un Vilka Tūtiņa Lieldienu rokenrols" – muzikāls koncertuzvedums ar teātra iezīmēm un aktīvu pašu koncerta apmeklētāju iesaistīšanos, būs gan zināšanu un atjautības izaicinājumi, gan muzikāli ritmiskas un dejiskas spēles, rotaļas un uzdevumi. Pēc izrādes notiks radošās darbnīcās, olu meklēšana un ripināšana, aizraujošās olu kaujas. Bērniem līdzi jāņem vārītas un nokrāsotas olas atrakcijām.

Ilzenes sabiedrības, kultūras, izglītības un mūžizglītības centrā "Dailes" plkst. 14 būs Lieldienu pasākums lieliem un maziem, Mārkalnes tautas namā plkst. 16 Lieldienu zaķis aicina lielus un mazus pie šūpolēm, Zeltiņu tautas namā plkst. 17 svētku koncertprogramma "Sēj, saulīte, sidrabiņu", bet Alsviķu kultūras namā plkst. 19 pagasta amatierkolektīvu koncerts "Kādas Zaķu saimes stāsts...".

Foto: Publicitātes foto

Balvu novadā 27. martā plkst. 10 paredzētas Lieldienu lustes Tilžā – gardumu tirdziņš pie kultūras nama; šūpoļu pušķošana, šūpošanās, olu meklēšana, Lieldienu zaķa lēciens, saules sumināšana ar etnogrāfisko ansambli "Sagša", deju kopu "Vectilža" un mūziķu grupu "Alu cilvēki". Tāpat no plkst 12 Balvu novada muzejā karikatūriste Gaļina Gruziņa aicina zīmēt "ģīmīšus".

Plkst. 13 paredzēts Lieldienu pasākums "Ripojiet oliņas, raibum raibās..." Bērzkalnes pagasta Rubeņu Saieta namā, plkst. 14 Lieldienu pēcpusdiena Balvu Kultūras un atpūtas centrā, bet Krišjāņu Tautas namā Tilžas vidusskolas 12. klases iestudētā teātra izrāde "Blusa". Plkst. 15 Lieldienu pasākums "Svinēsim kopā" Lazdulejas pagasta Saieta namā, plkst. 16 Dramatiskā kolektīva joku lugas "Prieks pakalpot" pirmizrāde Vīksnas Tautas namā, plkst. 18 Kubulu kultūras namā Tautisko deju kolektīva "Cielaviņa" 15 gadu jubilejas koncerts, plkst. 19 Balvu pagasta tautas namā Baltinavas dramatiskā kolektīva "Palādas" izrāde, bet plkst.20 Lieldienu diskoballe, savukārt plkst. 21 Balvu Kultūras un atpūtas centrā deju vakars kopā ar grupu "Bruģis", kā arī Lieldienu balle Kubulu kultūras namā, plkst. 22 paredzēra Lieldienu balle ar Arni Grapu Vīksnas Tautas namā.

Salacgrīvas novadā būs iespējams ķert Lieldienu zaķi - viesus gaidīs 21 pieturas punktā no Ainažiem līdz pat Tūjai, Liepupei un Minhauzena muzejam. Katrā no pieturas punktiem būs jāveic kāds uzdevums, piemēram, jāšūpojas, jāripina olas, jāfotografējas ar zaķiem, jāmeklē olas, jāklāj svētku galds, jāsien mezgli, jāatpazīst putni.

Siguldā 27.martā no plkst.9 līdz 16 paredzēta Lieldienu svinēšana kopā ar folkloras kopām un amatnieku tirdziņš Siguldas Svētku laukumā. Uz Lielās dienas svinēšanu siguldiešus un pilsētas viesus aicinās Siguldas novada Kultūras centra folkloras kopa "Senleja" un Allažu pagasta Tautas nama bērnu un jauniešu folkloras kopa "Tiptaiņi", saulei uzgavilēs postfolkloras mūzikas grupa "Daba San".

No plkst.11 līdz 16 Siguldas Svētku laukumā pie skatuves uzrādīs fotogrāfiju no piedzīvojumiem šūpoļu ceļā, saņems īpašu pirmā šūpoļu festivāla pārsteigumu. Lai apskatītu visas šūpoles, ikviens interesents Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā varēs saņemt īpašo šūpoļu ceļa karti. Karte būs pieejama arī Siguldas novada pašvaldības interneta vietnē www.sigulda.lv.

Strenču novadā 27. martā plkst. 10 tiks svinētas Lieldienas Strenču "Birzītē" pasākumā ģimenēm ar bērniem "Saule zemi dancināja". Mazos un lielos uz rīta rosmi aicinās zaķis Jencis, būs jautras nodarbes un olu meklēšanas sacensības. Kopā cepsim saules simbolu – pankūkas.

Līgatnē 27.martā notiks Latvijas čempionāts Lieldienu ripas spēlē. Šī spēle ir rituāls, kuru spēlē tikai Lieldienu laikā. Līdzīgas rituālās spēles ar bumbu vai ripu ir pazīstamas arī citu pasaules tautu kultūrās.

Tērvetē plkst. 12 Latvijas valsts mežu dabas parkā tiks svinētuas Lieldienas. Būs iespēja satikt Rūķu saimi un griezties dejā ar Lieldienu zaķi, dziedāt skanīgas tautasdziesmas ar folkloras kopu
"Dimzēni", iet rotaļās un piedalīties sportiskās aktivitātēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!