Pērn Latvija no 177 pārskatā aplūkotajām valstīm pēc tautas attīstības indeksa tika ierindota 50.vietā.
Pēc tautas attīstības indeksa visaugstāko novērtējumu saņēmušas Norvēģija, Islande, Austrālija, Luksemburga, Kanāda, Zviedrija, Šveice, Īrija, Beļģija un ASV.
Pirmo 20 attīstītāko valstu vidū ir arī Japāna, Nīderlande, Somija, Dānija, Lielbritānija, Francija, Austrija, Itālija, Jaunzēlande, Vācija. Tālāk seko Spānija, Honkonga, Izraēla, Grieķija, Singapūra, Slovēnija, Portugāle, Koreja, Kipra, Barbadosa, Čehija, Malta, Bruneja, Argentīna, Ungārija, Polija, Čīle. Kaimiņvalsts Igaunija ieņem 38.vietu, bet Lietuva - 39.vietu.
No Eiropas valstīm ar augstu tautas attīstības līmeni ir arī Slovākija, Horvātija un Bulgārija.
Latvijas kaimiņvalsts Krievija pēc tautas attīstības indeksa ierindota 62.vietā kā valsts ar vidēju tautas attīstības līmeni. Šajā pašā grupā ir arī Baltkrievija - 67.vieta, Ukraina - 78.vieta, kā arī vairākas citas NVS valstis - Gruzija, Azarbaidžāna, Uzbekistāna un citas.
Kā valstis ar zemu tautas attīstības līmeni pārskatā minētas galvenokārt Āfrikas valstis. Viszemākais tautas attīstības indekss ir Nigērijā un Sjerra Leonē.
Tautas attīstības indekss ietver trīs mērāmus lielumus - ilgu un veselīgu mūžu, izglītību un pienācīgu dzīves līmeni.
Pārskata autori norāda uz Centrāleiropas un Baltijas valstu ekonomiku pārstrukturizāciju un iestāju Eiropas Savienībā, kamēr Austrumeiropas un NVS valstis vēl tikai gaidot izaicinājumi tautas attīstības veicināšanā.
Centrāleiropas un Baltijas valstīm esot jādomā, kā pašām uzsākt un efektīvi sniegt palīdzību nabadzīgām valstīm, nododot savu reformu pieredzi, uzskata ANO Attīstības programma. Tomēr lielāka palīdzības sniegšana neesot vienīgais risinājums nabadzības apkarošanā. Brīva preču, pakalpojumu un cilvēku kustība esot daudz svarīgāka, lai veicinātu tautas attīstību.
Pārskats par tautas attīstību, kas pievēršas svarīgākajām globālajām problēmām, tiek veidots kopš 1990.gada. Pārskatā publicētā analīze un priekšlikumi ir tapuši ar pasaules mēroga padomdevēju tīkla palīdzību - zinātnieki, valdības un pilsoniskā sabiedrība piedāvā datus, idejas un labākās prakses piemērus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
