Šo piektdien, 12. maijā, plānots parakstīt saprašanās memorandu starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un Latvijas Klimata un enerģētikas ministriju par sadarbību starp Igauniju un Latviju dabasgāzes piegādes nodrošināšanai krīzes apstākļos, otrdien, 9. maijā, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes pavēstīja valdības pārstāvji.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) informēja, ka sadarbības memorands "iedos rāmi", kā abas valstis sadarbosies, lai krīzes apstākļos nodrošinātos ar sašķidrināto dabas gāzi (LNG). "Šādas saprašanās starp valstīm līdz šim nav, tāpēc šis būs solis pretī drošībai," uzsvēra Kariņš.
Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) informēja, ka Latvijas un Igaunijas saprašanās memorands paredz, ka tehnisku vai citu neparedzamu apstākļu būs traucēta LNG piegāde reģionā, abas valstis rīkosies vienoti, lai izmantotu Paldisku ostā esošo LNG infrastruktūru.
Čudars arī informēja, ja turpmāko mēnešu laikā abas valstis vienosies par konkrētiem sadarbības noteikumiem, kā abas valstis nodrošinās regazifikācijas kuģa pietauvošanos Paldiskos un kā tiks nodrošināta dabasgāzes piegāde.
Ministrs piebilda, ka patlaban tiek vērtēta situācija ar LNG piegādēm Baltijas jūras reģionā, ļaujot konstatēt, ka patlaban dabasgāzes reģionā pietiek, turklāt izbūvētā LNG infrastruktūra pilnībā funkcionē.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets iepriekš noraidīja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus LNG termināla attīstīšanai, ņemot vērā to vēlmi paredzēt īpašus priekšnosacījumus "regulatīvajā vidē", kā arī no AS "Latvenergo" vai valsts prasīto garantiju apjomu.
Vēlāk Čudars pavēstīja, ka krīzes situācijā Latvija varētu iegūt sašķidrināto dabasgāzi (LNG) no Paldisku termināla Igaunijā, savukārt Skultes LNG termināla projekts ir īstenojams uz komerciāliem pamatiem.
