Latvijā un pasaulē piemin pašnāvībās bojāgājušos  (1)

Kā informē Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), pašnāvība ik dienas visā pasaulē izdzēš ap 3000 dzīvību. Latvijā pašnāvība pērn bijusi biežākais ārējais nāves cēlonis - kopumā 382 gadījumos. Turklāt dzīvību sev atņēmuši arī divi bērni desmit līdz 17 gadu vecumā.

Speciālisti norāda, ka pašnāvība parasti ir vairāku faktoru kopums, kas rodas, mijiedarbojoties bioloģiskajiem, sociālajiem, psiholoģiskajiem un vides riska faktoriem. Pētījumi liecina, ka pašnāvības un pašnāvniecisku uzvedību ir iespējams novērst.

Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir mazināt sabiedrības aizspriedumus par šo problēmu un izglītot sabiedrību, medicīnas un sociālos darbiniekus par iespējām jau agrīni pamanīt pazīmes un izmaiņas līdzcilvēka uzvedībā, kas varētu liecināt par potenciālu risku pašnāvībai, uzsver SPKC pārstāvji.

"Iespējams kādam draugam, radiniekam vai jūsu kaimiņam nepieciešams atbalsts, sapratne vai vienkārši kāds, ar ko parunāties. Bieži vien nepieciešams tik maz, lai atturētu cilvēku no šāda izšķiroša soļa," akcentē SPKC speciālisti.

Speciālisti apzinājuši vairākas pazīmes, kas var liecināt par iespējamu pašnāvības risku, un aicina to pamanīšanas gadījumā neatstāt līdzcilvēku vienu, mēģināt viņu atbalstīt un izrunāties, kā arī pēc iespējas samazināt pieeju pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem.

Dažas no pazīmēm ir runāšana par nāvi un vēlmi mirt, runāšana par sevi kā slogu citiem, intereses zudums par lietām, kuras agrāk bijušas nozīmīgas, mīļāko, nozīmīgāko lietu pārdošana, atdošana, dāvināšana, izteiktas garastāvokļa svārstības, pēkšņi zvani, tikšanās, atvadīšanās, atvainošanās un citas pazīmes.

Pusaudžu vecumā iespējams novērot arī tādas papildu pazīmes kā nevīžība, personības izmaiņas, skolas kavējumi, nespēja koncentrēties, sekmju pasliktināšanās mācībās, interešu zudums, vardarbīga rīcība, dumpinieciska uzvedība, bēgšana no mājām un citas.

Iemesli, kas cilvēkam var likt izšķirties par pašnāvību, ir ļoti dažādi un bieži vien dziļi personīgi, skaidro SPKC speciālisti. Ir individuāli iemesli, piemēram, iepriekš veikts pašnāvības mēģinājums, traumatiska pieredze, smaga slimība, hroniskas sāpes vai pašnāvība ģimenē. Tiek izdalīti arī sociālie/kultūras iemesli, piemēram, ierobežota pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem, īpaši psihiatriskajai un narkoloģiskajai ārstēšanai, un kultūras/reliģiskie uzskati, kā arī dažādas situācijas, piemēram, darba vai finansiāli zaudējumi un attiecību zaudējumi.

SPKC aicina uzzināt vairāk par pašnāvības riska pazīmēm mājaslapā "www.spkc.gov.lv".