Latvijai nepieciešams iekļauties gan Eiropas solidaritātes mehānismā, gan kļūt par piemēru valstij, kura spēj ievērot gāzes patēriņa samazinājumu un vienlaikus spēj nodrošināt enerģētisko drošību, otrdien, 26. jūlijā, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Marija Golubeva (AP).
Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka komisija sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto nacionālo pozīciju Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes ārkārtas sanāksmei, kas otrdien notiek Briselē.
Sanāksmē tiks spriests par energoapgādes drošību ES un turpmākiem pasākumiem pirms nākamās ziemas, tostarp ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai.
Eiropas Padomes regula par saskaņotiem gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem paredz dalībvalstīm no šā gada 1. augusta līdz nākamā gada 31. martam brīvprātīgi samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%, salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā.
Eiropas Komisijas deputāti diskutēja par ES solidaritātes mehānismu, kurš paredz iedarbināt ES mēroga trauksmi gāzes trūkuma gadījumā, nosakot par saistošu mērķi visām dalībvalstīm samazināt gāzes patēriņu par 15%, ja to lūgs vismaz piecas dalībvalstis.
EM pārstāvji deputātus informēja, ka Latvija nepieciešamo gāzes samazinājumu jau ir sasniegusi. Šī gada otrajā ceturksnī dabasgāzes patēriņš ir samazinājies par 32%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Tāpat Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir izveidotas dabasgāzes stratēģiskās drošības rezerves divu teravatstundu apjomā.
