No septembra Latvijā varēs tirgot tikai jodētu galda un vārāmo sāli, paredz šodien Ministru kabineta (MK) komitejā akceptētās obligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamajam sālim, kā arī prasības sāls izmantošanai pārtikas ražošanā un izplatīšanai.
Galda vai vārāmajā sālī joda jonu saturam būs jābūt 0,002 līdz 0,005%. Galda sāls jodēšanai varēs izmantot nātrija jodīdu, kālija jodīdu vai kālija jodātu.

Jaunā kārtība ļaus novērst joda deficītu Latvijā. Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji neuzņem pietiekami daudz joda, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļā. Arī daudzās citās Eiropas valstīs drīkst tirgot tikai jodētu sāli.

Joda trūkums cilvēka organismā ir cēlonis smadzeņu darbības traucējumiem un vairogdziedzera saslimšanām. Ja grūtnieces uzturā ir nepietiekami daudz joda, pieaug spontānā aborta risks. Bērniem un pieaugušajiem, kuru ikdienas ēdienā joda ir par maz, pazeminās spriešanas spējas, informē VM.

VM līdz šā gada 31.decembrim būs jāvienojas ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju par to, kā jodētais sāls tiek izmantots pārtikas ražošanā.

Obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības noteiks, ka pārtikā lietojamais sāls nedrīkst saturēt sāls sastāvam neatbilstošas vielas un piemaisījumus. Dokuments noteiks maksimāli pieļaujamo smago metālu normu pārtikā lietojamajā sālī.

MK noteikumos iekļautas prasības marķējumam un higiēnas prasības. Tās paredz, ka pārtikā lietojamo sāli transportē un uzglabā tā, lai pasargātu to no vides kaitīgās ietekmes un nodrošinātu tā nemainīgu kvalitāti. Pārtikā lietojamo sāli uzglabā sausās telpās pie gaisa relatīvā mitruma ne augstāka par 80%.

Dokuments noteiks, kurās valstīs ražotu sāli drīkst tirgot Latvijā.

Noteikumu ievērošanas uzraudzību un kontroli veiks Pārtikas un veterinārais dienests.

Noteikumi vēl ir jāpieņem valdībā. Plānots, ka tie stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!