Latvijā veidots saturs vienmēr bijis galvenais uzsvars televīzijas kanālu piedāvājumos, pauž 'Tet'
Foto: Shutterstock

Telekomunikācijas uzņēmums "Tet" (iepriekš "Lattelecom") savā televīzijas kanālu piedāvājumā no pirmsākumiem galveno uzsvaru ir licis uz Latvijā veidotiem televīzijas kanāliem latviešu valodā, norādīja "Tet" Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis.

"Tieši mūsu televīzijas satura piedāvājumā vienmēr bijis visvairāk šādu kanālu, salīdzinot ar citiem operatoriem. Patlaban "Helio" interaktīvās televīzijas pamata piedāvājumā pieejami 17 Latvijā veidoti televīzijas kanāli latviešu valodā, kā arī papildus virkne televīzijas kanālu, kam pieejams tulkojums vai subtitri latviešu valodā," sacīja Meisītis, piebilstot, ka "Tet" mērķis vienmēr bijis latviešu valodā pieejama televīzijas satura nepārtraukta paplašināšana. "Tādēļ arī pastāvīgi paplašinām videonomā pieejamo latviešu filmu un raidījumu klāstu," viņš norādīja

Meisītis atzīmēja, ka "Tet" televīzijas kanālus latviešu valodā veido arī paši, ieguldot programmu radīšanā. Tāpat "Tet" attīsta kanālus "360TV" un "STV Pirmā!", kuros veido oriģinālu saturu par cilvēkiem nozīmīgām tēmām, kā arī veido atsevišķus televīzijas kanālus sabiedrībā aktuāliem notikumiem, kā, piemēram, kanālu "360TV Hokejs".

Pēc Meisīša paustā, vairākus gadus "Tet" savā televīzijas piedāvājumā iekļauj tādus televīzijas kanālus, kuru retranslācijai atļaujas izsniedz Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Tostarp no ārvalstu ziņu un informatīvajiem kanāliem "Tet" piedāvājumu klāstā iekļauti "Euronews", BBC "World News", "Bloomberg", "Al Jazeera International", "Pro7", "Arte", "Aieau", "UA TV", "Current Times", "RTVi", "France 24" un citi.

Viņš piebilda, ka "Tet" turpina apzināt iespējas piedāvāt skatītājiem plašākas un daudzveidīgākas izvēles iespējas. Iespēju izvēlēties un brīvāk komplektēt abonējamos televīzijas kanālus pašlaik vēl ierobežo televīzijas kanālu īpašnieku licencēšanas politika. "Mūsuprāt valstī ir jāveido un mērķtiecīgi jāīsteno mediju politika ar mērķi stiprināt iespējas veidot latviešu valodas saturu Latvijā un stiprināt Latvijas sabiedriskos medijus," atzina Meisītis.

Meisītis papildināja, ka, neskatoties uz ekspertu un viedokļu līderu nepārtraukti paustām bažām par Latvijas mediju vides problēmām un riskiem, "Tet" uzskatā mediju vides mugurkaula - sabiedrisko mediju - finansējums Latvijā joprojām ir zemākais Eiropas Savienībā, tā pārvaldībā ir problēmas, bet, piemēram, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekts kopš tā pieņemšanas Saeimā pirmajā lasījumā pirms pusotra gada 2017.gada 5.oktobrī, tā arī nav nonācis līdz otrajam lasījumam jaunajā Saeimā.

"Mediju vides kvalitātes uzlabošanai nepieciešams efektīvs un koordinēts visu valsts institūciju darbs, tam veltot nepieciešamos resursus un politisko gribu. Risinājumus rast var vienīgi gādājot par vienādiem spēles noteikumiem visiem tirgus dalībniekiem un vienotu situāciju visā valstīm," atzīmēja Meisītis.

Vienlaikus Meisītis uzsvēra, ka "Tet" kā komerciāls uzņēmums pilda kapitāla daļu īpašnieku noteiktos mērķus (51% Latvijas un 49% "Telia Company"). "Ja tiks noteikti atšķirīgi mērķi un attiecīgi samazināti ieņēmumu uzstādījumi, uzņēmuma vadība to īstenos," norādīja Meisītis.

Jau ziņots, ka trešdien Tieslietu ministrijā (TM) organizētā diskusijā par informatīvās telpas drošību mūsdienu hibrīda apstākļos tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pārmeta "Tet" īstenotās Latvijas informatīvas telpas kropļošanu un uzskata, ka tas jārisina visaugstākajos līmeņos.

Diskusijā apspriests jautājums par valsts kapitālsabiedrības "Tet" nozīmi informatīvajā telpā. "Šo jautājumu apspriešanu rosinājuši valsts drošības dienestu un mediju pārstāvji - kā Latvijas informatīvo telpu veido un kropļo Latvijas valsts kapitālsabiedrība, proti, "Tet" vadība," norādīja Bordāns.

Diskusijā "Tet" vadība tika pieminēta, atsaucoties uz šīs kapitālsabiedrības vadītāja izteikumiem presē, ka "visu nosaka tikai bizness". "Ja salīdzinām uzņēmuma vadības izteikumus pirms desmit gadiem un patlaban, tad jūs redzēsiet vienu un to pašu nostāju, ka viss ir tikai bizness. Tas, kādas televīzijas pamatpakas tiek piedāvātas Latvijas sabiedrībai, absolūti "Tet" neinteresē," norādīja ministrs.

Bordāns uzskata, ka Latvijas sabiedrībai un valdībai ir beidzot nopietni jārīkojas šajā jautājumā.

"Šajā gadījumā nav runa tikai par kādu konkrētu Krievijas valsts subsidētu kanālu nepārraidīšanu televīzijas pakās, bet arī par proporcijām, proti, kādās proporcijās ir Eiropas un Latvijas kanāli. Protams, ir jautājums, kāpēc šis valsts uzņēmums ir izvēlējusies darboties mediju tirgū. Jūs visi atceraties, kā kardināli mainījās informatīvā telpa, kad aptuveni pirms desmit gadiem "Tet" faktiski televīzijas kanālos ieviesa divvalodību, proti, ieviests Krievijas kanālu spēks," norādīja ministrs.

Ministrs vērsa uzmanību, ka jau toreiz par šādu "Tet" rīcību izskanēja brīdinājumi, taču līdz šim nekas nav mainījies.

"Ja desmit gadi ir nepietiekams laiks veikt efektīvus risinājums, tad tas liecina par valsts institūciju vājumu nosargāt informatīvo telpu," vērtēja politiķis, uzsverot, ka, viņaprāt, šis valsts kapacitātes vājums ir jāizbeidz. "Tāpēc rosināsim visaugstākajos līmeņos šos jautājumus izlemt," norādīja ministrs.

"Tet" pieder valstij Privatizācijas aģentūras personā (51%) un Dānijā reģistrētajam "Telia Company" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%). "Tet" grupā ir uzņēmumi "Tet", "Citrus Solutions", "Lattelecom Technology", "Helio Media" un "Baltijas datoru akadēmija". "Tet" pieder 23% SIA "Latvijas mobilais telefons" daļu.

Source

LETA

Tags

Telekomunikācijas 360TV Jānis Bordāns Krievija Lattelecom NEPLP Privatizācijas aģentūra
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form