Biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis, kritizējot augstākās izglītības valsts finansējumu, norāda, ka Latvijā vidējais studiju ilgums doktora grāda iegūšanai ilgst apmēram divdesmit gadu un šī grāda iegūšanas izmaksas valstij ir milzīgas.
Trešdien “Neatkarīgajā Rīta avīzē” publicētajā rakstā Baumanis norāda, ka doktorantūras studijām no valsts budžeta tiek tērēts gadā ap diviem miljoniem latu, apmaksājot valsts augstskolās budžeta studiju vietas – tuvu tūkstotim.

Vēl apmēram pieci simti studē par saviem līdzekļiem, bet kopējais doktora grādu ieguvēju skaits jau ilgstoši nesasniedz pat simtu gadā un vairākas reizes atpaliek no līdzīga rādītāja Lietuvā un Igaunijā. Ņemot vērā studiju ilgumu, vidējās izmaksas uz vienu doktora grādu ieguvušo pārsniedz pat Šveices līmeni.

Tai pašā laikā Baumanis norāda, ka augstākajā izglītībā samazinās izdevumu īpatsvars kapitālajiem izdevumiem, kas pēc būtības ir ieguldījumi, lai valsts augstākā izglītība varētu pastāvēt arī nākotnē. Ja 2002. gadā šis īpatsvars bija 5,3%, tad pēc gada jau 4,0%, bet šogad vairs tikai 3,3%.

Studentu skaits Latvijā turpina augt un, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, šajā studiju gadā tas ir pārsniedzis 130 tūkstošus. Kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir apmēram četri tūkstoši. Viss šis pieaugums gan ir bijis tikai privātajās augstskolās. Valsts augstskolās, neskatoties uz aizvien pieaugošo finansējumu no valsts budžeta, tas ir pat nedaudz samazinājies, norāda Baumanis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!