Uzsākot diskusiju, Ferhoigens raksturoja situāciju iestāšanās sarunās un Eiropas paplašināšanos kā ļoti daudzsološu. Viņš pastāstīja, ka ES Komisija līdz ES Kopenhāgenas sammitam sagatavos progresa ziņojumu par kandidātvalstu progresu piecu gadu periodā, kā arī gala novērtējumu par to gatavību integrācijai ES.
EK komisārs paplašināšanās jautājumos uzskata, ka kandidātvalstis ir veiksmīgi izpildījušas gan politiskos, gan ekonomiskos kritērijus, svarīgākais jautājums ir, vai tās var garantēt ES likumdošanas un politikas ieviešanu pēc iestāšanās. Tāpēc būtiska ir to administratīvās un tiesu kapacitātes, kā arī finansu vadības nodrošināšana. Viņš apliecināja, ka ES Padomes tikšanās laikā Kopenhāgenā desmit kandidātvalstis neapšaubāmi saņems uzaicinājumu dalībai ES, lai jau 2004.gadā varētu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Latvijas parlamentārieši interesējās par Grieķijas nostājas Kipras jautājumā un iespējamo atkārtotā Īrijas referenduma rezultātu par Nicas līguma ratifikāciju ietekmi uz paplašināšanās procesu. Ferhoigens apliecināja, ka šie jautājumi neradīs šķēršļus ES paplašināšanas procesam, jo ES strādā pie to noregulēšanas, tāpēc risks esot niecīgs.
Ferhoigens atzina, ka Latvija guvusi ievērojamus panākumus ceļā uz integrāciju ES. "Es lepojos, ka Latvija ir attaisnojusi ES uzticību. Tās progress pēdējo divu gadu laikā ir fantastisks. Lai to panāktu, ir veikts nozīmīgs politiskais darbs," sacīja EK komisārs paplašināšanās jautājumos. Ferhoigens pauda zināmas bažas par iespējamo politisko vakuumu pēc 8.Saeimas vēlēšanām, kad tiks veidota jaunā valdība, un tā ietekmi uz ES integrācijas procesu.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Inkēns informēja viesi par parlamenta darbu saistībā ar ES likumdošanas pārņemšanu, kas turpināsies saskaņā ar stingru grafiku līdz pat 7.Saeimas pilnvaru beigām. Viņš arī apliecināja, ka Latvijas ES integrācijas procesa nepārtrauktību garantē fakts, ka visas Latvijas politiskās partijas atbalsta mūsu valsts dalību ES. Inkēns arī analizēja sabiedrības vienas daļas noraidošās attieksmes pret Latvijas integrāciju ES sociālpolitiskos un etnopsiholoģiskos aspektus. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs bija pārliecināts, ka līdz referendumam sabiedrības vairākuma atbalsts Latvijas dalībai ES pieaugs.
Runājot par kandidātvalstu iespējām piedalīties ES institūciju darbā, Inkēns akcentēja, ka ir politiski svarīgi kandidātvalstīm dot iespēju ar pilnām tiesībām piedalīties 2004.gada ES starpvaldību konferencē, kad tiks lemts par Eiropas nākotni. Ferhoigens piekrita, ka būtu negodīgi izslēgt nākamās dalībvalstis no pilntiesīgas dalības ES starpvaldību konferences darbā.
Spriežot par ES kopīgo lauksaimniecības politiku, Ferhoigens skaidroja, ka kvotu un tiešo maksājumu jauno dalībvalstu lauksaimniecībai jautājums jārisina sarunu ceļā, meklējot kompromisu. Viņš arī norādīja, ka jāņem vērā reālā situācija, jo ES notiek diskusija par kopīgo pozīciju lauksaimniecības ražošanas kvotu un tiešo maksājumu jautājumā, kuru plānots pabeigt līdz Spānijas prezidentūras beigām.