Foto galerijaParedzams, ka Latvijas paviljons izstādē būs viens no 192 valstu paviljoniem, un ik dienu izstādi apmeklēs 400 000 cilvēku.
Latvijas dalības organizētāji cer, ka izstādes apmeklētājus Latvija spēs ieinteresēt ar divām lietām - pašu paviljonu, kas nebūšot vienkāršs angārs, bet gan speciāli būvēta celtne, kā arī latviešu - ķīniešu valodas lielo vārdnīcu, ko plānots laist klajā izstādes laikā.
Kā sacīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, šī vārdnīca būs papildus veids, kā Latvija var iekļūt Ķīnas mediju telpā - citas valstis šāda veida izdevumu Šanhajā laist klajā neplāno.
Visas izstādes organizēšanā iesaistītās amatpersonas piektdien akcentēja, ka Latvija šajā izstādē tikai iegūst,, bet neko nezaudē. "Ja mēs tur būsim, tad (..) mēs iegūsim, ja mēs tur nebūsim, tad viennozīmīgi zaudēsim," pauda Teikmanis. Paredzams, ka vairāk nekā 90% izstādes apmeklētāju būs no Āzijas valstīm, un šis apstāklis sakrītot ar Latvijas ekonomikas interesēm – iekarot lielo Ķīnas un Dienvidaustrumāzijas tirgu.
Latvijas paviljonā izvietotajā "vēja tunelī" brīvo lidojumu varēs izbaudīt arī izstādes apmeklētāji. Turklāt ikviens "lidotājs" tikšot filmēts un pēc tam saņemšot samontētu sava piedzīvojuma atveidojumu videoformātā. Filmiņai klāt būs pievienots arī video par Latviju, un Latvijas paviljona veidotāji cer, ka šādi apmeklētājiem paliks atmiņā skaistas emocijas un pozitīva informācija par Latviju. "Man ir tāda sajūta, ka mēs būsim īpaši," sacīja paviljona būvētāja SIA "Aerodium" valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.
Tāpat organizētāji cerēts, ka apmeklētāji šos brīvā lidojuma fragmentus paši ievietos pasaules sociālajos tīklos, arī tādā veidā pozitīvi popularizējot Latvijas tēlu.
Patlaban gan Latvijas paviljonam būvē vēl tikai pamatus – to dara ķīniešu strādnieki, strādājot trijās maiņās. Taču ir jau zināms, ka Latvijas paviljons būs labā vietā – blakus ceļam, kur gaidāma plaša cilvēku plūsma. Netālu būs arī Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas stendi, taču, kā norādīja Beitāns, Latvija pārstāvēs arī Igauniju un Lietuvu, jo kaimiņzemēm paviljoni ir līdzīgi vienkāršiem angāriem, bet Latvijas sevi prezentē radošāk.
Tiesa, ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) bija spiests atzīt, ka vēl joprojām nav skaidrības par Rīgas brīvostas finansējumu Latvijas dalībai izstādē, taču tas nekādi neietekmēšot paviljona būvniecību un Latvijas līdzdalību izstādes sākumā, jo līdz tam pietiekot ar Latvijas dzelzceļa un Ventspils brīvostas jau piešķirtajiem līdzekļiem.
Kopumā paviljona būvniecībai un visām izmaksām izstādes laikā nepieciešami 2,5 miljoni latu. Pēc izstādes paviljonu plānots pārdot un iegūto naudu proporcionāli piešķirtajiem līdzekļiem sadalīs starp sponsoriem.
Jau vēstīts, ka dalībai "World Expo" nepieciešamā ziedojuma saņemšana no Rīgas brīvostas līdz šim bijusi klupieniem pārpilna. Vispirms ziedojuma saņemšana ilgstoši kavējās, Rīgas brīvostai nepaskaidrojot notikušā apstākļus. Pēc tam brīvosta vēlējās saņemt Ģenerālprokuratūras apstiprinājumu ziedojuma izdarīšanas likumībai, proti, vai ziedojums kā publicitātes un mārketinga pasākums atbilst terminam "infrastruktūras apsaimniekošana un attīstīšana", kas minēts Ostu likumā. Ģenerālprokuratūra deva pozitīvu atbildi, taču pretēju atzinumu vēlāk sniedza KNAB, tāpēc brīvosta pagaidām galīgo lēmumu par ziedojuma piešķiršanu nav pieņēmusi.
Savukārt valdība nolēma steidzami izstrādāt grozījumus valsts mantas izšķērdēšanas likumā, lai mainītu valsts mantas izšķērdēšanas definīciju un tādējādi juridiski ļautu Rīgas brīvostai ziedot valstij nepieciešamos līdzekļus.
"World Expo 2010" notiks Ķīnas finanšu metropolē Šanhajā laikā no maija līdz oktobrim, un Latvijai savs paviljons ir jāuzbūvē līdz aprīlim.
SIA "Aerodium"
Vizualizācija: Mailitis A.I.I.M.