Ministrs ar Japānas vēstnieku vienojies, ka piemērotākais palīdzības veids būtu finanšu līdzekļu piešķīrums, stāstīja Kristovskis. Cita veida palīdzību, piemēram, ugunsdzēsēju vai medikamentu nosūtīšana varētu tikt piedāvāta tad, ja Japāna to uzskatīs par npeiciešamu, jo šobrīd Japānas valdība un bruņotie spēki tiekot galā ar saviem resursiem.
Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Teikmanis pastāstīja, ka ārvalstu vēstnieki Japānā otrdien sanāksmē uzzinājuši, ka dabas katastrofā cietušās valsts valdība lūgusi palīdzību arī Eiropas Savienībai. Ārlietu ministrijai esot zināms, ka kopējo ES dalībvalstu palīdzību Japānai koordinēs Eiropas Komisija, jo palīdzības pieņemšana Japānai radītu loģistikas grūtības.
Jau vēstīts, ka Japānā piektdien notikušajā postošajā zemestrīcē un tās izraisītajos cunami bojāgājušo skaits ir pieaudzis līdz 2414 cilvēkiem, un vēl 3118 ir pazuduši bez vēsts, otrdien paziņoja policija. Zemestrīcē un cunami cietuši vismaz 1885 cilvēki.
Cunami viļņi Japānas lielākās salas Honsjū austrumu krastā ir iznīcinājuši vai sabojājuši vairāk nekā 55 380 ēkas. Vairāk nekā 3000 ēkas ir applūdušas un apmēram 130 - nodegušas. Ir notikuši arī 68 zemes nogruvumi.
ASV Ģeoloģiskā dienesta eksperti pirmdien paziņoja, ka piektdien Japānā notikusī zemestrīce bijusi 9,0 balles stipra, un tā bijusi ceturtā spēcīgākā zemestrīce pasaulē kopš 1900.gada. Iepriekš bija ziņots, ka šīs zemestrīces stiprums bijis 8,9 balles pēc Rihtera skalas.
Tā bija stiprākā Japānā reģistrētā zemestrīce, kopš pirms 130 gadiem tika uzsākta zemestrīču stipruma noteikšana.
Stiprākā jebkad reģistrētā zemestrīce notika 1960.gada 5.maijā Čīles dienvidu piekrastē. Tās stiprums bija 9,5 balles, un tajā gāja bojā vairāk nekā 1600 cilvēku.