Latvijai ir plāns ārkārtas robežkontroles ieviešanai, ja bēgļi masveidā centīsies iekļūt valstī
Foto: LETA

Viens no Eiropas Savienībā (ES) iekļuvušo nelegālo imigrantu galamērķiem ir Skandināvijas valstis, kurās viņi cenšas nokļūt caur Vāciju un Dāniju, taču, ja bēgļu plūsmas pavērsīsies mūsu virzienā, Latvijai var nākties lemt uz laiku atjaunot robežkontroli, svētdien vēsta raidījums "Nekā Personīga".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saskaņā ar raidījuma vēstīto, par ārkārtas robežkontroles ieviešanu jālemj valdībai, bet, ja jārīkojas strauji un notiekošais apdraud valsts drošību, robežu sargāšanu vienpersoniski var ieviest iekšlietu ministrs.

''Tā ir situācija, kad valsts netiek galā ar masveida pieplūdumu, kas tagad bija arī Vācijā, kur atjaunoja robežkontroli. Ir mehānisms, kas paredz ārkārtas situācijā līdz 2 mēnešiem valstī šādu situāciju veidot. Bet es pašlaik neredzu nepieciešamību to darīt. Bet līdzīgu situāciju ir iespējams modelēt, ja Ukrainā notiek kaut kas līdzīgs un kad ir masveida pieplūdums uz ES - tad šādu mehānismu izslēgt nevarētu,'' raidījumam skaidrojis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

"Nekā Personīga" norāda, ka problēmas situācijā, kad būtu nepieciešams atjaunot robežkontroli, varētu radīt to cilvēku trūkums, kuriem robežas būtu jāsargā. Pēc Latvijas iestāšanās Šengenas zonā robežkontroles punkti Lietuvas un Igaunijas pierobežā palika tukši, savukārt darbinieki vai nu mainījuši amatu, vai darbu pametuši. Tādēļ tiek plānots šādā situācijā piesaistīt zemessardzi.

"Mūsu tā ideja un mūsu nepieciešamība – ir vajadzīgs cilvēku resurss, jo mēs nespējam nosegt visus ceļus. Mēs varam nodrošināt robežpārbaudi – mēs varam nodrošināt cilvēkus, kas var veikt robežpārbaudi konkrētajās vietās, kas tiks noteiktas par robežšķērsošanas vietām, bet zemessardze mums ir nepieciešama, lai nepieļautu cilvēku pārvietošanos ārpus šīm noteiktajām atjaunotajām robežšķērsošanas vietām," skaidrojis Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.

Saskaņā ar viņa pausto zemessardzei būtu jānobloķē aptuveni 13 ceļi uz Lietuvas un septiņi līdz astoņi ceļi uz Igaunijas robežas. Tāpat septiņās vietās uz Lietuvas robežas un trīs vietās uz Igaunijas robežas tiktu atjaunotas robežpārbaudes - dokumentu pārbaudes cilvēkiem, kuri ieceļo vai izceļo no Latvija. Citviet robežu nebūs iespējams šķērsot.

Tāpat šādā situācijā plānots uz pierobežām pārcelt robežsargus no Rīgas un Ventspils nodaļām. Mobilās vienības tiks piesaistītas no austrumu robežas.

"Runājot par Šengenas valstīm un Šengenas līgumu, es neredzu pašreizējā brīdī nekādus apdraudējumus, jo tas, ka varbūt atsevišķas valstis ievieš pastiprinātu kontroli uz robežām, tas ir Šengenas līguma ietvaros un ir īslaicīgi iespējams piemērot pasākumus. Un arī mēs Latvijā, kad rīkojām NATO pasākumu, mēs pastiprinājām robežkontroli uz Latvijas robežām. Tā kā tas ir esošā līguma ietvaros un manuprāt pašreizejā brīdī nav nekāda pamata apšaubīt Šengenas līguma darbību," raidījumam paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Rihards Kozlovskis Šengenas zona Bēgļi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form