Kopējais pirmstiesas apcietinājuma ilgums Zandebrgam bija trīs gadi, trīs mēneši, no kuriem divus gadus un vienu mēnesi iesniedzējs pavadīja pirmstiesas apcietinājumā jau pēc tam, kad viņa krimināllieta tika nodota tiesai.
ECT konstatēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijā noteikto pirmstiesas apcietinājuma ilguma un apcietinājuma kontroles principu pārkāpumu. Iesniedzējs lūdza tiesu atlīdzināt viņam zaudējumus 195 000 eiro (aptuveni 140 00 latu) apmērā, morālo kaitējumu 195 000 eiro apmērā, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus 20 000 ASV dolāru (aptuveni 10 00 latu) un 6 000 latu apmērā. Tiesa apmierināja prasījumu daļēji, piespriežot par labu iesniedzējam 3000 eiro (aptuveni 2100 latus) par morālo kaitējumu.
Iesniedzējs ir sūdzējies par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 1997.gada 3.septembra lēmumu, ar kuru viņam tika piemērots pirmstiesas apcietinājums un kas tika pieņemts iesniedzēja prombūtnē. Lēmums iesniedzējam uzrādīts 1999.gada 22.decembrī uzreiz pēc viņa izdošanas Latvijai. Šo lēmumu viņš pārsūdzēja, bet sūdzība tika noraidīta ar galīgo 2000.gada 18.janvāra Rīgas apgabaltiesas lēmumu.
Vērtējot pirmstiesas apcietinājuma ilgumu Latvijā, ECT atzīmēja, ka iesniedzējs apcietinājumā atradās laikā no 1999.gada 20.decembra līdz 2003.gada 4.aprīlim - trīs gadus, trīs mēnešus un piecpadsmit dienas. Tiesa atzina, ka valdības sniegtie apsvērumi šajā lietā, tai skaitā iesniedzēja bēgšana un izvairīšanās no izmeklēšanas un tiesas vairāku gadu garumā, apsūdzības smagums un dzīvesvietas neesamība varēja kalpot par pietiekamu pamatu, lai paturētu iesniedzēju apcietinājumā, tomēr pat šie būtiskie apstākļi neatbrīvoja valsti no pienākuma spert pienācīgus soļus, lai nodrošinātu iesniedzēja tiesāšanu saprātīgā laikā.
ECT secināja, ka Latvijas tiesas nebija ievērojušas nepieciešamo rūpību, un konstatēja pārkāpumu.
Attiecībā uz sūdzību par kriminālprocesa kopējo ilgumu ECT atzīmēja, ka, lai gan kriminālprocess tika uzsākts 1993.gadā, 1994.gadā iesniedzējs aizbēga uz ASV, pārkāpjot viņam piemērotā drošības līdzekļa nosacījumus un līdz pat 1999.gada 20.decembrim viņš atradās ārpus Latvijas. Līdz ar to šajā lietā apskatāmais laika posms sākās 1999.gada 20.decembrī un beidzās ar Augstākās tiesas Senāta 2004.gada 3.septembra lēmumu, ar kuru tika noraidīta iesniedzēja kasācijas sūdzība.
Tiesa konstatēja, ka, ņemot vērā lietas sarežģītību, iesniedzēja uzvedību un valsts iestāžu rīcību, kopējais kriminālprocesa ilgums iesniedzēja lietā nevar tikt uzskatīts par pārmērīgu.
Zandbergs aizturēts 1993.gada novembrī aizdomās par uzņēmēja I.T. slepkavību. I.T. tika atrasts nožņaugts automašīnā, kura nolūkā inscenēt ceļu satiksmes negadījumu tika nostumta no ceļa un aizdedzināta.
Dažas dienas pēc Zandberga aizturēšanas Rīgas ostā tika pārtverta liela kontrabandas cukura krava, kuras pavaddokumentos kā kravas saņēmējs tika norādīts Zandbergam piederošs uzņēmums. Pret viņu tika ierosināta krimināllieta par kontrabandu un viņam tika piemērots drošības līdzeklis - paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu. Tajā pašā dienā krimināllietas par I.T. slepkavību ietvaros iesniedzējs tika atbrīvots pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.
1994.gada 28.martā iesniedzējs tika apsūdzēts kontrabandā lielos apmēros un muitas dokumentu viltošanā, savukārt jau 1994.gada 17.jūlijā viņš pameta Latviju, pārkāpjot viņam piemērotā drošības līdzekļa nosacījumus.
1994.gada 3.oktobrī Augstākās tiesas Krimināllietu kolēģija uzsāka krimināllietas par kontrabandu un muitas dokumentu viltošanu izskatīšanu. Tā kā iesniedzējs uz tiesas sēdi neieradās, viņš tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā un krimināllietas iztiesāšana tika apturēta.
1998.gada 24.februārī Ģenerālprokuratūra nosūtīja ASV Tieslietu departamentam tiesiskās palīdzības lūgumu, lūdzot noteikt viņa iespējamo atrašanās vietu ASV, aizturēt un izdot viņu Latvijai. 1999.gada 16.decembrī Ģenerālprokuratūra tika informēta, ka iesniedzējs atrodas apcietinājumā Kalifornijā, un ASV iestādes ir piekritušas izdot viņu Latvijai. Pēc dažām dienām Zandbergs tika izdots un nonāca Centrālcietumā, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu par pirmstiesas apcietinājumu.
Zandbergs šo lēmumu nekavējoties pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas ar 2000.gada 18.janvāra lēmumu šo sūdzību noraidīja. Iesniedzēja pirmstiesas apcietinājums tika vairākas reizes pagarināts. Visus lēmumus par apcietinājumu iesniedzējs pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas sūdzības noraidīja.
Laikā no 2001.gada aprīļa līdz 2002.gada 1.novembrim iesniedzējs vairākas reizes lūdza grozīt viņam piemēroto drošības līdzekli, taču viņa lūgumi tika noraidīti.
2003.gada 4.aprīlī Rīgas apgabaltiesa atzina iesniedzēju par vainīgu I.T. slepkavības organizēšanā un piesprieda viņam deviņu gadu cietumsodu. Zandbergs spriedumu pārsūdzēja, bet gan apelācijas, gan kasācijas instancē sūdzības tika noraidītas.