'Latvijai jāturpina rūpēties par savu drošību' – eksperti komentē spriedzi Ukrainā  (19)

"Putins radījis tādu kā ķīlnieka situāciju, kurā ķīlnieks ir gan viņš pats, gan rietumi. Tā ir ļoti nesaprotama un interesanta ģeopolitiskā situācija. Putins, savelkot karaspēku un draudot ar spēka pielietojumu jautājumu risināšanā, ir radījis atklātus draudus, caur kuriem viņš raida signālu, savā veidā ļoti pašpārliecināti blefo, ka "ja jūs man nedosiet pretī, to, ko vēlos saņemt, es to arī darīšu [īstenošu ofensīvu]."," atzīmēja Graube.

"Savukārt rietumu ķīlnieku problēma ir tāda, ka viņi saprot, ka Putinam patiešām nav, kur atkāpties un viņš sevi ir ievedis stūrī pret saviem iedzīvotājiem – viņam iekšpolitisku iemeslu dēļ ir jāparāda kāds rezultāts. Tai pat nav jābūt pilnīgai uzvarai, bet kaut kas ir jāatnes," atzina ģenerālis.

"Krievijas un rietumu sarunas, kas norisināsies janvāra pirmajā pusē, būs par to, kas ir tā rietumu piekāpšanās Putinam, lai viņš savai valstij varētu noziņot, ka "jā, mēs piespiedām tos rietumus nākt pretī," spriež Graube.

Saspīlējuma saasinājumu Krievijas un Ukrainas jautājumā apstiprina arī Latvijas bijušais aizsardzības ministrs un diplomāts Imants Lieģis. Viņš norāda, ka gaidāmais dialogs ir pozitīvas ziņas.

ASV un Krievijas amatpersonas tiksies drošības sarunās 10. janvārī Ženēvā. Sarunu ietvaros plānots apspriest jautājumus par Ukrainu un bruņojuma kontroli.

"Situācija pēdējo nedēļu laikā ir saasinājusies, bet tas ir nācis no Krievijas puses, kas ir skaidri redzams – viņi diezgan histēriski mēģina iekšpolitiski eskalēt situāciju un parādīt, ka Krievija kaut kādā veidā tiek apdraudēta, un, ka NATO paplašināšanās bija liela kļūda – rietumi viņus piemānīja. Tie visi, protams, ir meli, jo šī ir sastāvdaļa no hibrīdkara, izmantojot dezinformāciju. Ja mēs skatāmies uz karti, tad tie ir tikai 6% no Krievijas robežas, kas saskarās ar NATO dalībvalstīm. Neskatoties uz to, situācija ir bijusi diezgan saspringta," pauž Lieģis.

Viņš pauda, ka ir jābūt ļoti modriem, un NATO jāturpina sava aizsardzības un atturēšanas politika – attiecīgi, jādod vienots signāls Krievijai, ka NATO dalībvalstis tiek aizstāvētas, un, ja arī kaut kas Ukrainā notiks, būs sankcijas. Šī nostāja arī ļoti skaidri tika pausta decembra sākumā NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā, sacīja Lieģis.

Kā pauž ārpolitikas pētnieks Lieģis, saspīlējums Ukrainas pierobežā ietekmē drošību visā reģionā: "Ja, piemēram, Krievijas rīcība netiek apturēta un tai ļauj rīkoties pret visām pieņemtajām starptautiskajām normām, tad tas radītu lielāku haosu, nestabilitāti un neziņu par to, kā tas varētu izpausties citās vietās. Protams, tas, ka Latvija ir NATO un ES dalībvalsts, mums dod zināmu drošību, bet tajā pašā laikā nozīmē, ka mums ir jābūt ļoti modriem un nemitīgi jāziņo sabiedrotajiem par notikumiem arī aiz mūsu robežas. Labākais ir pārliecināt Krieviju, ka kaut kāda uzbrukuma gadījumā, izmaksas Krievijai ievērojami pārsniegs jebkādu iegūto labumu. Tā ir atturēšanas politikas izpausme," sacīja Imants Lieģis.

Līdzīgu nostāju pauž Raimonds Graube: "Mums ir jābūt pateicīgiem un priecīgiem, ka mēs esam NATO dalībvalsts, jo tas samazina riskus tikt ietekmētiem šādā veidā, kā Putins vēršas pret Ukrainu. Šāda veida scenāriji mums nav iespējami. Protams, mēs nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā, esot NATO, jo mūsu kaimiņš nemainīsies. Kaimiņa retorika un vēlme atgriezt ietekmes sfēras bijušajā Padomju Savienības teritorijā nepārprotami izskan gandrīz visās Putina runās, un Baltijas reģions, protams, iekrīt Pētera Pirmā un Krievijas Impērijas domāšanas teritorijā. Mums ir jāvēro situācija, jāturpina rūpēties par savu drošību," secina bijušais NBS komandieris.