Foto: DELFI Aculiecinieks

Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas pastiprināšana ar sešiem ASV iznīcinātājiem Latvijai papildus izmaksas neradīs, taču nākamgad Latvijai misijas nodrošināšana izmaksās 920 417 eiro.

Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas pārstāve Daina Ozoliņa pastāstīja, ka 2012.gada februārī NATO nolēma, ka Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijai būs ilgtermiņa raksturs un tā ik pēc zināma laika tiks pārskatīta. Lai nodrošinātu šādu ilgtspējīgu risinājumu, Baltijas valstu aizsardzības ministrijas izstrādāja uzlabotu uzņemošās valsts atbalsta koncepciju un attiecīgus vienošanās grozījumus.

Latvijas valdība pagājušā gada nogalē izskatīja grozījumus noteikumos, kas paredz norādīt konkrētas izmaksu kategorijas jau iepriekš Ministru kabineta sēdēs apstiprināto finanšu līdzekļu izlietošanai.

Noteikumi paredz papildus apmaksāt NATO spēku transporta izdevumus un palielināt kompensāciju par gaisa patrulēšanas vajadzībām patērēto degvielu. Noteikumu grozījumos paredzētās izmaksas attiecas uz papildus izdevumiem, kuri sabiedrotajiem rodas, nodrošinot pārtveršanas un mācību lidojumus, kā arī nodrošinot reālās dzīves atbalstu Lietuvas gaisa spēku bāzē.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas izmaksu savstarpējais sadalījums par patruļu nodrošināšanu netiek mainīts. Visas izmaksu kategorijas, izņemot lidlauka virsmas atledošanu, kur Lietuva sedz 50%, Igaunija un Latvija 25%, tiek dalītas trīs vienādās daļās.

Latvijas Aizsardzības ministrija patrulēšanas misijai šogad ieplānojusi 301 084 eiro, bet 2015.gadā - 920 417 eiro. Lai arī ASV uz Lietuvas bāzi atsūtījušas vēl sešus iznīcinātājus un divus degvielas uzpildītājus, Latvijai par lidaparātu skaita palielināšanu papildus nauda nebūs jāmaksā.

Jau ziņots, ka pagājušā nedēļā Lietuvas Gaisa kara spēku bāzē pie Šauļiem no Lielbritānijas ieradušies seši ASV Gaisa spēku iznīcinātāji F-15C "Eagle", ar ko nolemts pastiprināt NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju.

Tie pievienojušies četriem tā paša tipa iznīcinātājiem, kas nodrošina patrulēšanu kopš gada sākuma, kad šo NATO misiju uz četriem mēnešiem pārņēma ASV.

Šauļos nolaidušās arī divas lidmašīnas KC-135, kas paredzētas iznīcinātāju degvielas krājumu papildināšanai gaisā. Ar tām atlidojis iznīcinātājus apkalpojošais personāls - vairāk nekā pussimts cilvēku.

ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels nesen paziņoja, ka ASV palielinās militāro atbalstu Baltijas valstīm un Polijai. Paredzēts paplašināt aviācijas mācības Polijā un nodrošināt lielāku ASV iesaistīšanos NATO gaisa patruļās Baltijas valstu gaisa telpā. Atbalsta palielināšana balstīta uz Baltijas valstu lūgumu.

Poliju un Baltijas valstis satrauc ne tikai aizvien pieaugošā spriedze ap Ukrainu, bet arī Krievijas karaspēka mācības, kas tajā pašā laikā rīkotas Kaļiņingradā bez iepriekšēja brīdinājuma un izmantojot taktisko bruņojumu. Ziņots arī, ka pēdējā laikā Krievijas armijas lidmašīnas atkal biežāk redzētas Baltijas jūrā pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas.

NATO iznīcinātāji pēc valstu rotācijas principa aizsargā Baltijas valstu gaisa telpu kopš 2004.gada marta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!