Pēc 50 gadiem Latvijā būs par 16 procentiem vairāk vecu cilvēku nekā patlaban un, pēc prognozēm, Latvija ir desmitā valsts Eiropā iedzīvotāju novecošanas ātruma ziņā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tā liecina "Reuters" publiskotie ANO dati.

Neapšaubāma līdere starp Eiropas valstīm ir Spānija, kur 1998.gadā 22 procenti iedzīvotāju bija vecāki par 60 gadiem, bet 2050.gadā būs jau 43 procenti šādu cilvēku. Ārkārtīgi strauja novecošana gaidāma arī Čehijā, kur 1998.gadā 60 gadu vecumu pārsniedza 18 procenti, bet 2050.gadā - jau 41 procents.

Tāds pats liktenis gaida arī Grieķiju un Itāliju, kur pirms diviem gadiem vecāki par 60 gadiem bija tikai 24 procenti iedzīvotāju. Strauja novecošana gaidāma arī Rumānijā, kur 2050.gadā prognozē 40 procentu tagadējo 14 vietā.

No Baltijas valstīm visstraujāko novecošanu prognozē igauņiem, kur 1998.gadā bija 19 procenti iedzīvotāju, kas vecāki par 60 gadiem, bet 2050.gadā būšot jau 38 procenti. Otrajā vietā ir Latvija, bet trešajā Lietuva, kur 2050.gadā būs 35 procenti par 60 gadiem vecāku cilvēku pašreizējo 18 procentu vietā.

Vislēnāko novecošanu Eiropā prognozē dāņiem, frančiem un norvēģiem.

Prognozes liecina, ka 2050. gadā pasaulē kopumā būs 8,909 miljardi iedzīvotāju, kas vecāki par 60 gadiem, 1998.gadā dzīvojušo 5,901 miljarda vietā.

Visvairāk veco ļaužu būs Āzijā - 5,268 miljardi (1998.gadā - 3,585 miljardi) un Āfrikā - 1,776 miljardi (1998.gadā 749 miljoni). Tām seko Latīņamerika ar 809 miljoniem (1998.gadā 504 miljoni) un Eiropa, kurā vienīgajā no kontinetiem gaidāma novecošanas palēnināšanās - ja 1998.gadā par 60 gadiem vecāki bijuši 729 miljoni, tad 2050.gadā būšot tikai 628 miljoni.

Āzijā strauja novecošana gaidāma Singapūrā un Dienvidkorejā (attiecīgi 10 un 31 procents un 10 un 30 procentu). Vienīgā valsts, kur prognozē vecu cilvēku skaita samazināšanos, ir ASV - ja 1998.gadā par 60 gadiem vecāki bija 28 procenti iedzīvotāju, tad 2050.gadā būšot tikai 20 procentu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form