Latvijas amatpersonas kopumā gandarītas par ES samita lēmumiem
Foto: LETA

Latvija atbalsta ceturtdien Briselē pieņemto 26 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lēmumu par fiskālās disciplīnas nostiprināšanu, savukārt daudzu valstu, tostarp Latvijas iebildumus raisījusī iecere par nacionālo budžetu saskaņošanu Eiropas Komisijā dalībvalstis pagaidām vienojušās "atlikt malā", piektdien pēc Eiropadomes sanāksmes žurnālistiem sacīja Latvijas amatpersonas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Premjers Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem norādīja, ka Latvijai priekšlikumi, kas vērsti uz starpvalstu līguma par fiskālo disciplīnu izstrādi, ir pieņemami, jo jau tagad Saeimā ir iesniegts Fiskālās disciplīnas likumprojekts un atbilstoši Satversmes grozījumi.

Viņaprāt, "nedaudz negatīvi" gan ir vērtējams, ka nav izdevies vienoties par Eiropas Savienības līguma grozīšanu, galvenokārt Lielbritānijas nostājas dēļ. Dombrovskis atkārtoti atzina, ka tas ir solis uz "divu ātrumu Eiropu", ko Latvija neatbalsta, tomēr, ja tāda ir realitāte, tad Latvijai ir būtiski atrasties Eiropas "ātrākajā un uz sadarbību vairāk vērstajā daļā".

Vērtējot samita rezultātu, Dombrovskis uzsvēra, ka ir izdevies gan atrisināt jautājumu par krīzē esošo eiro zonas valstu glābšanu, gan vairumam valstu vienoties par fiskālo disciplīnu, kas līdzēs izvairīties no līdzīgas parādu krīzes atkārtošanās nākotnē.

Vaicāts, vai šobrīd, kad iekšpolitiskā situācija Latvijā ir lielā mērā polarizējusi pozīciju un opozīciju, ļaus Satversmes grozījumiem par fiskālo disciplīnu gūt divu trešdaļu parlamenta balsu, Dombrovskis norādīja, ka "politiskā situācija ir saasināta kontekstā ar "Saskaņas centra" – Lindermana aktivitātēm", savukārt kvalificētam balsu vairākumam pietiekot arī ar Zaļo un zemnieku savienības frakcijas atbalstu. Tā būšot opozīcijas izšķiršanās, vai tā vēlas stiprināt fiskālo disciplīnu vai arī dzīvot "pa vecam, kā treknajos gados", norādīja Ministru prezidents.

Kā īpaši svarīgu Latvijas premjers izcēla pirms dažām dienām Eiropas Centrālās bankas pieņemto lēmumu, kas atvieglo likviditātes pieeju eiro zonas bankām, tādā veidā risinot banku problēmas un atvieglojot tām arī iespēju iegādāties valstu vērtspapīrus. Dombrovskis norādīja, ka tas atrisina problēmu, ka ECB nedrīkst tieši finansēt ES dalībvalstis, tomēr piebilstot, ka jautājums ir, kā ar šiem līdzekļiem rīkosies nacionālās bankas.

Arī Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES vadītāja Ilze Juhansone pauda gandarījumu, ka Eiropadomē ir izdevies izveidot "drošības sienu" jeb aizsargvalni, lai krīzē nonākušās valstis var pārfinansēt savus parādus.

Savukārt fiskālās disciplīnas stiprināšanas jautājumā Latvijas pozīcija, kas bija pieņemta pirms Eiropadomes, paredzēja, ka šāds lēmums būtu jāpieņem visām 27 ES dalībvalstīm, kas neesot izdevies, tomēr pozitīva ziņa esot, ka šo līgumu neveido tikai 17 eiro zonas valstis, bet gan arī pārējās ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju.

Juhansone norādīja, ka Latvijai un vairākām citām dalībvalstīm netīkamais, galvenokārt Vācijas atbalstītais priekšlikums, ka valstīm būtu nacionālie budžeti jāsaskaņo vai pat jāapstiprina Eiropas Komisijā, esot "nolikts malā", un līdz martā paredzētajai kārtējai Eiropadomes sēdei tiks domāts par citiem fiskālās disciplīnas stiprināšanas juridiskajiem aspektiem.

Diplomāte norādīja, ka saistībā ar ES samitā pieņemtajiem lēmumiem jautājums esot arī par juridisko formu – vai tiešam ir nepieciešams slēgt jaunu starpvaldību līgumu, vai arī meklēt citus veidus, kā to īstenot esošo līgumu ietvaros, piemēram, caur pastiprinātās sadarbības mehānismu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Eiropas parādu krīze Valdis Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form