Latvijas atbildība - nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu, skaidro ĀM
Foto: Shutterstock

Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā norādīja ministrijā, starptautiskos līgumus, kam pievienojas arī ES, ir ierasta prakse ratificēt pēc tam, kad tas izdarīts ES dalībvalstu nacionālajos parlamentos, tomēr ir iespējama arī situācija, ka ES Padome konvenciju ratificē pirms Latvijas.

"Šāds gadījums var radīt potenciālas juridiskas pretrunas, jo, īstenojot ES tiesību aktus, dalībvalstīm būs jādarbojas atbilstoši Stambulas konvencijai, neatkarīgi no tā, vai šīs dalībvalstis pašas to būs ratificējušas," uzsvēra ministrijā.

ĀM norādīja, ka diemžēl Latvijā vardarbība ģimenē un pret sievietēm ir izplatīta vairāk nekā vidēji ES valstīs. Šī iemesla dēļ Latvija ANO Vispārējā periodiskā pārskata otrajā ciklā 2016.gadā kā vienu no galvenajām rekomendācijām saņēma aicinājumu ratificēt Stambulas konvenciju.

Latvijas valdība apņēmās izpildīt šo rekomendāciju līdz 2018.gada beigām, 2016.gada 16.maijā pieņemot Ministru kabineta rīkojumu par Latvijas pievienošanos konvencijai. Arī Eiropas Padomes pārstāvji, piemēram, EP cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, aicinājuši Latviju ratificēt Stambulas konvenciju.

ĀM atgādina, ka Stambulas konvencija vēršas pret vardarbību ģimenē, kas ir aktuāla un izplatīta problēma arī Eiropā. Tā vēršas pret visa veida vardarbību pret sievietēm, vienlaikus arī pret citiem ģimenes locekļiem, tāpat tā paredz novērst visu veidu diskrimināciju.

Kopš stāšanās spēkā 2014.gada 1.augustā Stambulas konvenciju parakstījušas un ratificējušas 28 Eiropas Padomes dalībvalstis, savukārt konvenciju parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas 17 valstis, tostarp, Latvija. Lai arī visas ES dalībvalstis ir parakstījušas Stambulas konvenciju, pagaidām to ratificējušas 17 no tām.

Jau ziņots, ka Ministru kabineta komitejas sēdē šomēnes bija iecerēts skatīt likumprojektu, ar kuru Latvija apstiprinātu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju, tomēr jautājuma izskatīšana jau atlikta.

Pagaidām aptaujāto politiķu paustais liecina, ka no valdošās koalīcijas frakcijām tikai "Vienotība" atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka vēl ir diezgan daudz jautājumu, kurus uzdevušas arī citas Eiropas Savienības (ES) valstis. Pagaidām, neatbildot uz šiem jautājumiem, lemt par likumprojekta tālāku virzību nevar, uzskata premjers. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA apstiprināja, ka ZZS neatbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars pauda, ka VL-TB/LNNK neatbalsta konvencijas ratifikāciju. Politiskais spēks uzskata, ka jau tiek ieviesti vardarbību ierobežojoši un novērsoši pasākumi, un šis darbs arī turpināsies. Tāpēc ir otršķirīgi, vai likumprojekts par konvencijas ratifikāciju ir Ministru kabineta atvilktnē vai tiek noraidīts parlamentā, izteicās Dzintars.

Tikmēr "Vienotības" atbalsta labklājības ministra Jāņa Reira (V) nostāju, ka ar Stambulas konvenciju jāvirzās uz priekšu, sacīja partijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. "Vienotība" gan respektē koalīcijas partneru viedokli, ka ir pietiekami daudz jautājumu, par kuriem jādiskutē, teica Ašeradens. Pēc to atrisināšanas jautājums tikšot virzīts uz priekšu.

Tāpat vēstīts, ka Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs sola arī turpmāk mēģināt Saeimā pārstāvētās partijas pārliecināt neratificēt Stambulas konvenciju. Kā aģentūra LETA noskaidroja Katoļu baznīcā, Stankeviča ieskatā problēma Stambulas konvencijas kontekstā rodas, sākot iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu "vardarbība". "Piemēram, vai par vardarbību tiešām ir uzskatāma ārsta atteikšanās veikt abortu?" vaicāja arhibīskaps, piebilstot, ka Eiropas Parlaments pērn pieņēma rezolūciju, no kuras šāds skatījums izriet. "Bet palūkosimies uz otru sievieti - ārsti. Vai piespiest viņu pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, tas ir, nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl lielāka vardarbība?" pauda Stankevičs.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Māris Kučinskis Saeima Zbigņevs Stankevičs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form