Latvijas centrālajā daļā uz autoceļiem veidojas aizputinājumi; Rīgā – sniega sanesumi
Foto: F64

Latvijas centrālajā daļā sniegs, putenis un apledojums daudzviet apgrūtina braukšanu, bet vietām Zemgalē atsevišķos ceļa posmos veidojas aizputinājumi, portāls "Delfi" uzzināja uzņēmumā "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savukārt Rīgas domes Satiksmes departamentā vēsta, ka galvaspilsētā ap pulksten 11 sniega sanesumi un apledojums vairāk veidojies uz tiltiem un Daugavas labajā krastā, īpaši skarot Latgales priekšpilsētu un Ziemeļu rajonu.

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos šobrīd ir iesaistītas 60 VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ziemas dienesta tehnikas vienības.

LVC vērš uzmanību, ka snigšanas laikā sniega sega uz autoceļiem var veidoties atkārtoti, arī pēc uzturēšanas darbu veikšanas.

Šādos laika apstākļos aicinām autobraucējus plānot papildu laiku ceļam, būt īpaši piesardzīgiem, ieturēt lielāku distanci līdz priekšā braucošam transportlīdzeklim, neveikt straujus manevrus, kā arī izvēlieties braukšanas apstākļiem un autoceļa seguma stāvoklim atbilstošu ātrumu.

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz Valsts galvenajiem autoceļiem ir sekojošos posmos:

  • Tallinas šoseja (A1) visa maršruta garumā;
  • Vidzemes šoseja (A2) posmā no Rīgas līdz Siguldai;
  • Valmieras šoseja (A3) posmā no Murjāņiem līdz Strenčiem;
  • Rīgas apvedceļš Baltezers – Saulkalne (A4) un Rīgas apvedceļš Salaspils – Babīte (A5) visa maršruta garumā;
  • Daugavpils šoseja (A6) posmā no Rīgas līdz Aizkrauklei;
  • Bauskas šoseja (A7) visa maršruta garumā;
  • Jelgavas šoseja (A8) visa maršruta garumā;
  • Liepājas šoseja (A9) posmā no Rīgas līdz Blīdenei un no Kalvenes līdz Liepājai;
  • Ventspils šoseja (A10) posmā no Rīgas līdz Strazdei;
  • Liepāja – Rucava (A11) posmā no Nīcas līdz Rucavai.

Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Rīgas, Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Liepājas, Limbažu un Ogres apkārtnē.

Saskaņā ar meteoroloģisko prognozi snigšana un putenis turpināsies visas dienas garumā, tā laikā redzamība vietām samazināsies līdz 500 – 1000 metriem.

Savukārt SIA "Rīgas satiksme" dati liecina, ka pagaidām būtiski, sniegputeņa izraisīti sabiedriskā transporta kustības kavējumi galvaspilsētā nav novēroti. Visa Satiksmes departamenta ziemas uzturēšanas tehnika turpina darbu pilnā apjomā – kopumā 50 tīrāmās un kaisāmās vienības.

Ap pulksten 11 Daugavas labajā krastā veidojies vairāk nokrišņu nekā kreisajā, tādēļ aktīvākais sniega tīrīšanas un pretslīdes materiālu kaisīšanas darbs turpinās Ilūkstes ielā, A. Keldiša ielā, kā arī Nīcgales, Saharova, Deglava un Katlakalna ielās. Lielāks sniega daudzums un transportlīdzekļu slīdēšana var veidoties Ziemeļu rajonā, tostarp Viestura prospektā, kā arī Ezermalas, Gaujas un Ķīšezera ielās. Lielāka apledojuma veidošanās pašlaik novērota uz tiltiem un pārvadiem, kur attiecīgi tiek veikta sniega tīrīšana un pretslīdes materiālu kaisīšana.

Lai arī kopumā ielu caurbraukšana pašlaik ir apmierinoša, ņemot vērā brāzmaino vēju, lokāls apledojums un sniega sanesumi var veidoties visā Rīgas teritorijā, tostarp Daugavas kreisajā krastā. Turklāt, sākoties intensīvai snigšanai un putenim, braukšanas apstākļi var strauji mainīties. Tādēļ aicinām transportlīdzekļu vadītājus būt īpaši piesardzīgiem, savlaicīgi plānot maršrutu, ieturēt lielāku distanci līdz priekšā braucošajiem, neveikt straujus manevrus, kā arī izvēlieties braukšanas apstākļiem un ielu seguma stāvoklim atbilstošu ātrumu.

Sekojot meteorologu prognozēm, ziemas uzturēšanas tehnika turpinās strādāt ar pilnu jaudu arī turpmākās dienas līdz snigšanas intensitāte ievērojami mazināsies, sola galvaspilsētas Satiksmes departamentā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Valsts ceļi Rīgas dome Rīgas satiksme Satiksme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form