Šis skaitlis ir aptuvens, jo, iespējams, ir arī tādi ieslodzītie, kas neizpauž savu piederību islāmam, skaidroja IeVP, uzsverot, ka līdz šim Latvijā islāmticīgie ieslodzītie ar radikāliem uzskatiem nav konstatēti.
Islāmticīgajiem, tāpat kā citu reliģisko organizāciju pārstāvjiem, tiek nodrošināta garīgā aprūpe tādā kārtībā un apmērā, kā noteic normatīvie akti. Islāmticīgajiem ieslodzītajiem tiek nodrošināta iespēja kopīgi noturēt lūgšanas un tikties ar reliģiskās organizācijas garīdznieku - sludinātāju. Minētie pasākumi tiek organizēti, stingri ievērojot uzraudzības un drošības pasākumus.
Islāmticīgo garīgo aprūpi, kā arī citām reliģiskajām organizācijām piederīgo ieslodzīto garīgo aprūpi organizē ieslodzījuma vietu kapelāni, pieaicinot Latvijā reģistrēto reliģisko organizāciju pārstāvjus. Lai veiktu ieslodzīto garīgo aprūpi, IeVP ir devusi atļauju apmeklēt ieslodzījuma vietas arī vairākām Latvijas Islāma kultūras centra personām.
Reliģisko organizāciju pārstāvji darbam cietumos tiek izvērtēti un pārbaudīti, pamatojoties uz ieslodzījuma vietās noteiktajiem drošības kritērijiem, norādīja pārvaldē.
Kā vēstīts, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) pagājušajā nedēļā Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" atzina, ka citās valstīs cietumi ir viena no vietām, kur notiek personu radikalizācija. Šāda situācija izveidojusies valstīs, kur, salīdzinot ar Latviju, ir daudz lielākas musulmaņu kopienas.
