Gada laikā uzskatāmi mainījusies veco dalībvalstu pārstāvju attieksme pret Baltijas un citu postkomunistisko valstu vēsturisko mantojumu, sacīja Eiropas Tautas partiju grupas deputāts Aldis Kušķis (JL).
Par prioritāru JL pārstāvis izvirzīja arī Latvijas un visas Baltijas 20.gadsimta skaidrošanu Eiropā. Pērn novembrī tika savākti 100 EP deputātu paraksti vēstulē pasaules valstu līderiem, aicinot izvērtēt šogad 9.maijā Maskavā plānotās svinības, kā arī Otrā pasaules kara beigu duālo vēsturi.
Maija vidū EP ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju par 60.gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām 1945.gada 8.maijā. Tajā uzsvērti upuri, kurus Eiropas tautām nesa gan nacistiskais, gan padomju režīms, Latvijas EP deputātu panākumus raksturoja Kušķis.
Ar Eiropas Tautas partiju grupas finansiālu atbalstu izdota grāmata “Slēptā un aizliegtā Latvijas vēsture Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1940.-1991.gadā”. Tā ir Latvijas Vēsturnieku komisijas 14.sējuma speciālizdevums angļu valodā un izplatīta visiem EP deputātiem. “Totalitārais komunistiskais režīms nozaga un izvaroja Baltijas vēsturi - mūsu uzdevums ir to tīru atgriezt Eiropas kopējā vēsturiskajā ainā,” uzsvēra deputāts.
“Tautas partiju grupas deputātu uzsākto totalitārisma studiju mērķis ir ļaut Rietumvalstu deputātiem uzzināt par totalitāro režīmu iespaidu uz jaunajām dalībvalstīm, gūstot dziļāku izpratni par totalitārismu vispārējā eiropeiskā kontekstā. Te nav runa par antikrieviskumu, bet gan par antitotalitārismu,” uzsvēra Kušķis, “ja vēlaties savā valstī atgriezties pie totalitārisma, tad lieciet to uz balsošanu, taču mēs Eiropā šādus režīmus nevēlamies un, ja godīgi, nevēlamies tādus arī kaimiņos.”
Eiropas 20.gadsimta vēsturē nav tādu gadījumu kā Baltijas valstīs, kurām neilgā laika posmā pāri gājušas trīs okupācijas. Tas nenozīmē, ka šo reģionu vajadzētu pārvērst par “mūžīgo upuri un cietēju”. Pēc Kušķa teiktā, Baltijas vēsture jāpaceļ augstākā līmenī nekā tikai “vaimanas par pāri darījumiem, bet jāparāda, ka veids, kā baltieši pārvarēja totalitārismu, ir vērtīga mācība visai Eiropai”.
“Mēs esam izstudējuši savu okupācijas un totalitārisma pieredzi, esam iemācījušies to pārvarēt, un tas ir mūsu pienesums Eiropai,” sacīja Kušķis.
Gada laikā deputātam esot izveidojušies cieša sadarbība ar aptuveni 20 augsta ranga Eiropas Parlameta pārstāvjiem, pie kuriem viņš jebkurā brīdī varot vērsties un gūt atbalstu. To vidū ir arī Tautas partiju grupas vadītājs Hanss-Gerts Poterings un EP Ārlietu komisijas vadītājs Elmārs Broks.
Latvijas deputātiem izdevies radīt parlamentārā darba perspektīvu, norāda Kušķis. “Darbs ir noorganizēts, sistēma ir radīta,” uzsver politiķis. Latvijas pārstāvji darbojas dažādos virzienos - arī vides jomā, aizsardzībā un ārējā politikā.
Vēl viens Tautas partiju grupā pārstāvēto Latvijas deputātu darbības virziens ir sadarbība ar Ukrainu un Baltkrieviju. Kā atzina Kušķis, īpaši Baltkrievijā valdošo demokrātijas trūkumu līdz šim asi kritizējusi galvenokārt tikai ASV, bet Eiropa klusējusi. Gada laikā izdevies Baltkrievijas jautājumu pacelt EP darba kārtībā.
Kā sacīja Nāciju Eiropas grupas deputāte Inese Vaidere (TB/LNNK), jauno ES dalībvalstu deputātu darbs gada laikā ir atstājis iespaidu uz EP “domas evolūciju, ienesot daudzas jaunas vēsmas”.
Īpaši nozīmīga bijusi pakāpeniskā attieksmes maiņa attiecībās ar Krieviju - jauno valstu deputātiem radusies iespēja veidot jaunu skatījumu uz ES un Krievijas attiecībām, kā arī iekšpolitiskajiem procesiem Krievijā. Līdz ar jauno ES valstu deputātu ienākšanu arvien izplatītāka kļuvusi frāze: “Tam, kas neizvērtē pagātnes kļūdas, lemts tās piedzīvot nākotnē”.
Strādājot EP Ārlietu komitejā, Vaidere palīdzējusi izstrādāt astoņas rezolūcijas un iesaistījusies ANO reformu apspriešanā. Uzstāšanās arī plenārsesijās esot bijusi pietiekami bieži.
Runājot par latviešu valodas joprojām nepietiekamo klātesamību Eiropas institūcijās, Vaidere nākusi klajā ar priekšlikumu rakstveida EP darba materiālus tulkot Latvijā, - tādējādi būtu kvalitatīvs tulkojums.
Pēc Vaideres vārdiem, nereti latviešu deputātiem neērtības sagādājusi “mīnus viens” deputāte - Eiropas apvienoto kreiso grupā strādājošā Tatjana Ždanoka (PCTVL), kura pastāvīgi izplatot melus par situāciju Latvijā. Pēc Vaideres teiktā, kāds tulks, kurš tulkojis Ždanokas klāstīto Civilo brīvību komitejā, atzinis, ka viņš juties slikti, jo bijuši jātulko “klaji meli” par Latviju.
EP ir aktuāls jautājums par plenārsesiju vietām - tās notiek gan Briselē, gan Strasbūrā. Latvijas deputāti jau ieraduši regulāri lidot uz šīm pilsētām, taču, iekārtojot vienu pastāvīgu EP ēku, ievērojami ietaupītu budžeta līdzekļus. Vaidere uzskata, ka EP ēku varētu izvietot arī Rīgā, kas ir kļuvusi par aktīvu Ziemeļeiropas metropoli un būtu piemērota EP sesiju darbam.
“Eiropas Parlaments ir tilts starp ES institūcijām un pilsoņiem,” uzsvēra Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas deputāts Georgs Andrejevs (LC). Parlamentam jāuzrauga Eiropas izpildvaras institūcijas, lai tās rīkotos pilsoņu, nevis finanšu magnātu vai korporāciju interesēs.
Andrejeva vērtējumā gads EP kliedējis mītu, ka mazo valstu intereses ES iestādēs neuzklausa. Parlamentārais darbs pierādījis, ka, saliedējot spēkus ar partiju grupām un reģionu pārstāvjiem, mazās valstis var īstenot arī savu politiku. Pēc viņa domām, galvenais, lai mūsu valsts būtu pārstāvēta lielajās partiju grupās. Deputāts pauda nožēlu, ka pagaidām neviena Latvijas pārstāvja nav otrajā lielākajā EP frakcijā - sociāldemokrātu grupā.