Kā ļoti svarīgu prioritāti ES kontekstā Rinkēvičs uzskata Latvijas gatavošanos ES prezidentūrai 2015.gada pirmajos sešos mēnešos. Šos jautājumus viņš jau ir pārrunājis ar atsevišķiem kolēģiem, un viņam ir skaidrs, ka "mums maksimāli ātri jāizveido darboties spējīgs sekretariāts".
Jaunais ārlietu ministrs norāda, ka ar pašreizējiem četriem darbiniekiem nebūs pietiekami ES prezidentūras sekretariāta turpmākās darbības laikā. Viņš gan patlaban papildu darbiniekus neprasīšot, un šī institūcija tiks veidota atbilstoši tam grafikam, kāds jau ir apstiprināts.
"Man ir pieredze NATO samita organizēšanā no A līdz Z, tās bija divas dienas, kurām gatavošanās notika gadu. Šeit mēs runājam par pusgadu ilgu periodu, kuram jāsagatavo ne tikai nepieciešamā infrastruktūra, ne tikai jārisina organizatoriski, loģistikas jautājumi. Mums ir jāgatavo arī cilvēkresursi, mums ir trīs gadu intensīvs darbs. Mums jāveido spēcīgs, autonoms sekretariāts, birojs, aģentūra vai iestāde. Nav svarīgi, kā to sauc, svarīgi, ka tā būs spēcīga institūcija, kas diendienā strādā ar jautājumiem," uzsver Rinkēvičs.
Viņaprāt, būtiski, lai birojs būtu pietiekami autonoma institūcija ar lielu administratīvo spēju šīs lietas darīt maksimāli ātri.
"Ar autonomiju es saprotu, ka tā ir iestāde, kas ir neapšaubāmi padota Ministru prezidentam vai ārlietu ministram, bet kas cieši sadarbojas ar visām nozaru ministrijām, sadarbojas ar Saeimu. Nedomāju, ka tā ir tāda [pilnībā] neatkarīga kā kāda no neatkarīgajām institūcijām. Iestādei jābūt pietiekamai jaudai pašai strādāt ļoti aktīvi," skaidroja ārlietu ministrs, atbildot uz jautājumu, vai šī iestāde sadarbosies ar Saeimas Ārlietu komisiju un Eiropas lietu komisiju.
Rinkēvičs norādīja, ka ir bijušas vairākas diskusijas par ES sekretariāta padotības modeļiem, taču viņš neuzskata, ka tam ir būtiska nozīme. Varot diskutēt, vai tas atrodas tiešā Ministru prezidenta vai Ārlietu ministrijas padotībā.
"Svarīgākais ir, ka mēs kā valsts apzināmies, ka trīs gadi ir ļoti īss laiks. Lai gan šķiet, ka tas ir ļoti daudz. Īstenībā tas ir ļoti īss laiks, lai prezidentūra noritētu maksimāli efektīvi, lai Latvija varētu definēt noteiktu interešu loku. (..) Interešu loku un prezidentūras prioritātes 2011.gadā noteikt būtu pāragri, jo tās attīstīsies trīs gadu posmā," piebilda jaunais ārlietu ministrs.
Kā ziņots, valdība februārī lēma, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē 2015.gadā sagatavošanās sekretariāts atradīsies Ārlietu ministrijā un tam būs dubulta pakļautība - ārlietu ministram par saturiskajiem, bet toreizējam Ministru prezidenta biedram Artim Pabrikam (V) - par loģistikas un finanšu jautājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
