Latvijas ezeros slāpst zivis
Foto: stock.xchng

Makšķernieki šoziem ir konstatējuši zivju slāpšanu Latvijas ezeros, tomēr nepastāvot bažas par vērā ņemamu zivju sugu populāciju samazināšanos AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) apsaimniekotajos ezeros, ziņu aģentūrai LETA pauda uzņēmuma struktūrvienības "LVM Rekreācija un medības" direktors Egils Ozols.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Eksperts norāda, ka zivju slāpšana aukstās ziemās ezeros un citās ūdenstilpēs ir dabisks process, kas atsevišķos gadījumos var samazināt zivju īpatsvaru. Taču ilgtermiņā tas ūdenstilpēs mītošo zivju sugu populācijas negatīvi neietekmējot - jau pēc diviem līdz četriem gadiem pēc slāpšanas ziemām populācijas atjaunojas apmēros, kādus pieļauj ezera ekoloģijas dabiskā pašregulācija.

"Zivju slāpšanā ziemās nekas ārkārtējs nav saskatāms, daba jau ar to pati dažos gados tiek galā, visu līdzsvarojot. Kaņierī slāpšanas procesus pastiprina sērūdens izdalīšanās ezerā un tā apkārtnē, no kurienes tas pa upītēm un strautiem ieplūst ezerā. Jāņem vērā, ka gadījumos, kad zivju slāpšana ir masveidīga, palīdzēt nav iespējams nekādi," atzīst Ozols.

Viņš skaidro, ja zivju slāpšana notiek mazos apmēros, ūdenī iespējams pūst gaisu. Āliņģu urbšana neesot efektīva, jo tie ātri aizsalst, turklāt tādu platību ūdenstilpnēm kā Kaņieris vai Lielauces ezeri, kuros konstatētas zivju slāpšanas, būtu nepieciešams tūkstošiem āliņģu.

"Daudz efektīvāk tos resursus, ko ar maziem panākumiem tērētu ziemas laikā slāpšanas novēršanai, ir pietaupīt līdz pavasarim, kad ūdenstilpēs var ielaist zivjaudzētavās izaudzētos zivju mazuļus. Tieši šādam mērķim tiek arī izlietota no makšķerēšanas licencēm saņemtā nauda. Līdz ar to makšķernieki var būt pārliecināti, ka ezeros zivis būs," uzskata Ozols.

Pēc viņa teiktā, LVM katru pavasari, neraugoties uz to, vai iepriekšējā ziema bijusi barga vai ne, apsaimniekojamajās ūdenstilpēs ielaiž tūkstošiem dažādu sugu zivju mazuļu, lai sekmētu makšķerēšanas attīstību.

Arī šogad, iestājoties siltākam laikam, LVM papildināšot uzņēmuma apsaimniekoto ūdeņu zivju krājumus Kaņiera, Zebrus, Gulbju, Lielauces ezeros un Tērvetes ūdenskrātuvē.

Pērn pirmajos sešos mēnešos LVM apgrozījums bijis 96,9 miljoni latu, savukārt 2009.gada apgrozījums bija 156 miljoni latu, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2008.gadā. LVM valdījumā atrodas 1,37 miljoni hektāru valsts mežu.

LVM īsteno meža īpašnieka funkcijas valsts mežu apsaimniekošanā un aizsardzībā. LVM pamatuzdevums ir sniegt īpašniekam un sabiedrībai lielāko vērtību, ko var radīt ilgtspējīga meža īpašuma apsaimniekošana. 100% LVM akciju pieder valstij, to turētāja ir Zemkopības ministrija.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form