Foto: LETA

Polijas un Lietuvas gāzes strapsavienojums Latvijā var sekmēt pārvades pakalpojuma tarifa celšanu par 10%, atzina AS "Latvijas Gāze" (LG) pārstāvis Vinsents Makaris.

Viņš uzsvēra, ka gāzes piegāžu diversificēšana kopumā ir apsveicama, tomēr nevajadzētu aizmirst par blakusefektiem, ko rada šādi projekti.

"Pirmkārt, plānotais gāzesvads Polijā tiks pieslēgts gāzesvadam, kas caur Baltkrieviju nāk no Krievijas un faktiski piegādā to pašu dabasgāzi, ko Krievija piegādā jau tagad uz Lietuvu un Latviju. Otrkārt, pašā projekta dokumentā jau ir minēts, ka šis projekts prasīs papildu finansējumu, tostarp no Latvijas puses, kā rezultātā Latvijā sagaidāms 10% tarifu pieaugums pārvades pakalpojumiem," uzsvēra LG pārstāvis.

Makaris piebilda, ka situācijā, kad samazinās dabasgāzes patēriņš reģionā, ir ļoti uzmanīgi jāskatās uz dažādiem jauniem infrastruktūras projektiem, jo ne vien infrastruktūras izmaksas jāsedz arvien mazāk patērētāju, bet tiek arī uzliktas jaunas izmaksas uz viņu pleciem.

"Latvijai galvenais objekts ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kas nodrošina gāzes apgādes drošību un stabilitāti, tāpēc Latvijai vajadzētu koncentrēties uz sava resursa attīstīšanu, nevis uz citu valstu vajadzībām," teica Makaris.

Pēc LG domām, ņemot vērā jaunos infrastruktūras projektus, tostarp Lietuvas termināli, kura izmaksas arī ir "vēlme uzkraut uz Latvijas patērētāju pleciem", kā arī sagaidāmo uzņēmuma sadalīšanu un tirgus samazināšanos, nākotnē var būtiski pieaugt infrastruktūras izmaksas.

Makaris atgādināja, ka Latvijas infrastruktūra ir uzbūvēta trīs miljardu kubikmetru dabasgāzes patēriņam, bet pērn Latvija patērēja vien 1,3 miljardus kubikmetru.

Kā ziņots, Polija plāno parakstīt vienošanos par stratēģiska gāzesvada izbūvi uz Baltijas valstīm, lai novērsu Krievijas energoresursu dominēšanu reģionā, vēsta "Financial Times".

Jaunais cauruļvads paredzēts no Rembelščiznas Polijā līdz Jauniūnai Lietuvā, un tā mērķis ir dažādot energoresursu piegādes Baltijā. Darbs pie cauruļvada sāksies nākamgad, un to iecerēts pabeigt 2019. gadā. Sākotnējā gāzesvada jauda būs 2,5 miljardi kubikmetru gadā, ko potenciāli varētu paaugstināt līdz četriem miljardiem kubikmetru gadā. Tas būtu pietiekami, lai gandrīz pilnībā apmierinātu Baltijas reģiona vajadzības.

Gāzesvads būs 534 kilometrus garš, no tiem 177 kilometri - Lietuvā. Kopējās projekta izmaksas ir 558 miljoni eiro - no tiem 422 miljoni eiro Polijai, bet 136 miljoni eiro Lietuvai. Plānots, ka gāzesvadu varētu sākt lietot 2020.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!