Sadarbības programmas „Singing Neighbours" igauņu – latviešu bērnu dziesmu svētki Baldones Vanagkalnu estrādē.
Foto: LETA

Šonedēļ Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa izsludināja aicinājumu pieteikties konsīlijā "Par Latvijas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju"", kas plānots 1. novembrī. LZA norādīja, ka šī konsīlija mērķis ir izvērtēt Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju" atskaņošanas praksi un tās radīto apdraudējumu.

Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju" atskaņošanas kārtību nosaka likums "Par Latvijas valsts himnu", kas pieņemts 1998. gada 19. februārī. Saskaņā ar šajā likumā noteikto, 1999. gada 12. janvārī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 14 "Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti". Likuma pirmajā pantā noteikts, ka "Latvijas valsts himna ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem, kā arī akcentēts, ka "izpildot Latvijas valsts himnu, tās tekstam un mūzikai jāatbilst tekstam un mūzikai, kas apstiprināti ar šo likumu".

'Neskatoties uz to, ka Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju" atskaņošana ir stingri reglamentēta, mūziķu aprindās un sabiedrībā ir radusies pārliecība, ka normatīvais regulējums netiek ievērots," norāda LZA.

Paziņojumā teikts, ka mūziķi nosaukuši vairākas galvenās nepilnības Latvijas valsts himnas atskaņošanā, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība: himnai ir divas daļas, kas atkārtojas, taču nereti tiek izpildīta tikai viena daļa – nav pieļaujams jebkāds saīsinājums, tāpat nepieciešams izlabot kļūdu himnas otrajā daļā – "basu (balsī vai orķestrī) jābūt paaugstinātai ceturtai pakāpei". Norādīts, ka "nav pieļaujams viena cilvēka – solista – dziedājums, kas daudzreiz ir kļūdains un neprofesionāls" un minēts, ka "ir jāievēro valodas un pareizas, perfektas runas likumības (jānovērš skaņu saplūšana)". Tāpat nepieciešams noteikt precīzu metronoma laiku.

Mūziķi uzskata, ka ir "jāievieš kārtība, ka atbildīgā iestāde – Latvijas Kultūras ministrija nodrošina augsti profesionālus ierakstus – gan vokālus (koris), gan instrumentālus (simfoniskais orķestris, pūtēju orķestris), gan arī kopā vokāli simfoniskus skanējumus. Nozīmīgu pasākumu organizatoriem himnas atskaņošanai ir jāizmanto tikai šie ieraksti (saņemami elektroniskā veidā ar interneta palīdzību)".

Plānots, ka konsīlijā tiks lemts, vai un kā nosauktās nepilnības ietekmē Latvijas valsts himnas atskaņojuma atbilstību likumā noteiktajam, tostarp - Kārļa Baumaņa komponētajai mūzikai, un arī tiks vērtēts, kādi uzlabojami ieviešami spēkā esošajā himnas atskaņošanas normatīvajā regulējumā un tā ievērošanas uzraudzībā.

Kā norāda LZA, konsīlijā aicināti piedalīties Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, Latvijas Saeimas komisiju, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts Kancelejas, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ārlietu ministrijas, AKKA/LAA, Latvijas Pašvaldību savienības un ar sabiedrības attīstību saistītu valsts un sabiedrisku institūciju pārstāvji, neatkarīgi eksperti.

Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kādi sabiedrībai būtiski jautājumi pēdējos gadus nonākuši LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsīliju uzmanības lokā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

AKKA/LAA Ārlietu ministrija Eiropa Izglītība Kultūras ministrija Lasāmgabali Latvijas Pašvaldību savienība Latvijas Zinātņu akadēmija Saeima Zinātne Valsts prezidenta kanceleja
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form