Apkopojot Nacionālā veselības dienesta un Valsts zāļu aģentūras pieejamo informāciju par recepšu zāļu patēriņu Latvijā, SIFFA aprēķinājusi, ka pērn recepšu medikamentu apgrozījums aptiekās un ārstniecības iestādēs Latvijā sasniedza 346,43 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Asociācijas apkopotie dati liecina, ka kopējais realizēto recepšu zāļu iepakojumu skaits pērn sasniedzis 27,47 miljonus, savukārt, aprēķinot vidējo viena recepšu zāļu iepakojuma cenu aptiekās un ārstniecības iestādēs, tā bijusi 12,61 eiro bez PVN. Bolēvics skaidro, ka šo cenu veidojusi zāļu ražotāju vidējā cena 8,45 eiro apmērā, kā arī aptieku un lieltirgotavu piecenojums, kas vidēji sasniedzis 4,16 eiro.
Asociācijā tādējādi secināts, ka no medikamentu gala cena aptuveni vienu trešdaļu sastāda tikai uzcenojums.
Kopumā rēķinot vidējo aptieku un lieltirgotavu uzcenojumu pret zāļu pašizmaksu jeb ražotāja cenu, pacienti, iegādājoties recepšu zāles aptiekās, gada laikā lieltirgotavu un aptieku uzcenojumos ir samaksājuši 114,3 miljonus jeb 49,24% pret zāļu pašizmaksu.
Salīdzinot Latvijas uzcenojumu modeli tādai pašai zāļu cenai ar Lietuvas, asociācijā secināts, ka viens recepšu zāļu iepakojums pacientam Lietuvā izmaksā par aptuveni 2,11 eiro lētāk nekā Latvijā, proti, ja zāļu ražotāja vidējā cena par zāļu iepakojumu ir 8,45 eiro, tad aptieku un lieltirgotavu uzcenojums sastāda 2,10 eiro, veidojot gala cenu 10,55 eiro, kurā nav iekļauts PVN.
Ņemot vērā, ka nav pazīmes, ka lieltirgotavu un aptieku nozare Lietuvā pastāvētu pēc altruisma pieejas, kā arī balstoties uz asociācijas aprēķiniem, Bolēvics secina, ka Latvijā valsts noteiktais uzcenojumu apjoms recepšu medikamentiem ir pārāk liels, kas uzņēmējiem atļauj Latvijā pelnīt vairāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.
Līdz ar to asociācijas direktors norāda, ka, mainot esošo uzcenojuma modeli Latvijā, gada laikā tiktu ietaupīti 56,58 miljoni eiro.
SIFFA direktors norāda, ka Latvijā kopš 2005.gada ir pastāvējusi viena nemainīga formula, pēc kuras aptiekas un lieltirgotavas aprēķina piecenojumus recepšu medikamentiem, kā rezultātā pacienti par zālēm regulāri ir pārmaksājuši tieši uzcenojumu dēļ. Turklāt, salīdzinot Latvijas situāciju ar pārējām Baltijas valstīm, Bolēvics secina, ka Latvijā šobrīd ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu veidošanas mehānisms.
Rezultātā, ja Latvija ieviestu Lietuvas modeli, lieltirgotavu un aptieku uzcenojumu apmērs samazinātos par 50,5% jeb 56,58 miljoniem eiro gadā, uzsver Bolēvics. Mainot esošo piecenojuma likmi, tiktu panākts, ka uz katrām recepšu zālēm uzcenojumu apmērs būtu mazāks, līdz ar to kopējā summa, kuru šobrīd tērējam medikamentos, samazinātos un zāles kļūtu finansiāli pieejamākas, uzskata asociācijas direktors.
Jau ziņots, ka farmācijas un veselības aprūpes grupas AS "Repharm" līdzīpašnieks Andrejs Leibovičs iepriekš norādīja, ka aptieku un vairumtirgotāju uzcenojumi zāļu gala cenā ir piliens jūrā. Viņš skaidroja, ka šobrīd Veselības ministrija ir rosinājusi diskusijas par fiksēta piecenojuma visiem medikamentiem ieviešanu, taču tas nebūt nav galvenais cenas ietekmējošais faktors.
"Visu medikamentu cenas Latvijā ir atkarīgas no to ražotāja, un to neviena valsts neregulē. Medikamentu cenas pastāvīgi aug vienu vai otru iemeslu dēļ. Daudz tiek runāts par pārējo ķēdes posmu līdz aptiekai uzliktajiem uzcenojumiem, bet tas ir piliens jūrā salīdzinājumā ar paša ražotāja noteikto cenu," sacīja Leibovičs.
Tomēr Konkurences padomes (KP) ieskatā, ir nepieciešams pārskatīt zāļu cenu veidošanas mehānismu, izanalizējot, pie kuriem līmeņiem un kādu iemeslu dēļ sistēma pieļauj iespējamo pārmaksu. KP aicināja izvērtēt iespēju lieltirgotavām un aptiekām ieviest fiksētu maksu par katru pārdoto zāļu iepakojumu, kā arī paredzēt tādu uzcenojumu sadalījumu, kas mazinātu aptieku atkarību no lieltirgotavām.
Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš klāstīja, ka joprojām turpinās darbs pie jauna piecenojuma modeļa, kas ietvers fiksētus piecenojumus gan aptiekām, gan lieltirgotavām.
