Latvijas iedzīvotājiem atšķirīga attieksme pret abu okupācijas režīmu atbalstītājiem, liecina aptauja
Foto: DELFI

Latvijas iedzīvotājiem ir atšķirīga attieksme pret vietējiem cilvēkiem, kuri 2. pasaules kara laikā atbalstīja padomju vai nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīma izveidošanu un nostiprināšanu Latvijā, liecina 2021. gada februārī veiktās aptaujas rezultāti, kas iegūti, sadarbojoties Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūtam un pētījumu kompānijai "Norstat".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aptaujas dati liecina, ka padomju okupācijas režīma atbalstītājus negatīvi vai drīzāk negatīvi vērtē 38% Latvijas iedzīvotāju, bet nacistiskās Vācijas okupācijas režīma atbalstītājus - 59% iedzīvotāju. Savukārt 24% aptaujāto ir pauduši pozitīvu vai drīzāk pozitīvu vērtējumu par cilvēkiem, kas atbalstīja padomju okupācijas režīma izveidošanu un nostiprināšanu Latvijas teritorijā, un tikai 6% respondentu ir simpatizējuši nacistiskās Vācijas okupācijas režīma atbalstītājiem. Aptuveni trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav izteikuši konkrētu vērtējumu par viena vai otra okupācijas režīma atbalstītājiem.

Dziļāka aptaujā iegūto datu analīze atklāj, ka 30% Latvijas iedzīvotāju negatīvi vērtē abu okupācijas režīmu atbalstītājus. Tikpat liela daļa (29%) respondentu negatīvi vērtē tikai nacistiskās okupācijas režīma atbalstītājus, bet vienlaikus pauž pozitīvu vērtējumu vai vismaz atklāti nenosoda padomju okupācijas režīma atbalstītājus. Starp respondentiem, kas ir negatīvi noskaņoti pret abu okupācijas režīmu atbalstītājiem, biežāk var sastapt vīriešus, vecākās paaudzes pārstāvjus, latviešus un cilvēkus ar augstāko izglītību.

Turpretī starp respondentiem, kuriem simpatizē padomju okupācijas režīma atbalstītāji vai kuri atklāti nepauž negatīvu attieksmi, ir augstāka varbūtība sastapt cittautiešus, Latvijas lielākajās pilsētās dzīvojošos un cilvēkus ar vidējo speciālo izglītību. Aptaujas dalībnieku grupā, kas nav spējušu paust skaidru vērtējumu par abu režīmu atbalstītājiem (27%), ievērojami biežāk parādās sievietes, jaunākās paaudzes pārstāvji un cilvēki ar pamatizglītību.

Projekta pētnieks Mārtiņš Kaprāns uzsver, ka Latvijas sabiedrības sociālo atmiņu sadala ne tikai attieksme pret Otrā pasaules kara varoņiem un upuriem, bet arī pret abu totalitāro okupācijas režīmu atbalstītājiem: "Šī attieksme, kā liecina mūsu aptaujas rezultāti, atbalsojas arī atšķirīgajā attieksmē pret Latvijas iedzīvotājiem, kas bija spiesti karot abās frontes pusēs. Tos, kas nosoda abu okupācijas režīmu kolaborantus, parasti vieno uzskats, ka Latvijas pilsoņi, kuri karoja vācu armijas vai Sarkanās armijas rindās, bija upuri. Tikmēr iedzīvotājus, kuriem ir pozitīva attieksme pret padomju okupācijas atbalstītājiem, visbiežāk apvieno pārliecība, ka Latvijas pilsoņi Sarkanajā armijā ir varoņi, bet vācu armijas rindās iesauktie - nacisma noziegumu līdzdalībnieki."

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

9. maijs Latvijas Universitāte
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form