2017. gadā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) īstenojis pretizlūkošanu pret vairāku ārvalstu specdienestiem. Lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība, savukārt citu valstu specdienestu aktivitātes vērtējamas kā mērenas un būtisku apdraudējumu Latvijas interesēm nerada, teikts biroja ziņojumā par pagājušo gadu.
To valstu, kas nav NATO un Eiropas Savienībā (ES), izlūkošanas un drošības dienestu darbu SAB vērtē kā būtisku Latvijas valsts drošības apdraudējumu, kas vērsts gan pret Latvijas nacionālajām, gan sabiedroto interesēm un kolektīvo drošību. Ārvalstu specdienestu darbības mērķis ir iegūt publiski nepieejamu un apsteidzošu informāciju, kas dienesta pārstāvētajai valstij dotu priekšrocības politisku, ekonomisku un militāru lēmumu pieņemšanai.
Bez informācijas vākšanas ārvalstu specdienesti īsteno aktīvos pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas, ES un NATO lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī sabiedrības viedokli, vērtē SAB.
Izlūkošanas informācijas iegūšanai un aktīvo pasākumu īstenošanai specdienesti izmanto daudzpusīgas darba metodes – informācijas avotus un kontaktpersonas, publiskās informācijas analīzi, kiberspējas, sarunu un datu pārtveršanu.
SAB informē, ka Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, drošības politikas, ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem.
Tāpat Krievijas specdienesti seko līdzi sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Latvijas drošības politika, aizsardzības spējas un militārā joma ir viena no galvenajām Krievijas izlūkošanas prioritātēm. Detalizēta uzmanība no Krievijas puses veltīta visiem ar Latvijas līdzdalību NATO saistītiem aspektiem, un jo īpaši par alianses rīcības stratēģiju reģionā.
Krievijas izlūkdienestus interesē arī Latvijas tiesībsargājošo un valsts drošības iestāžu darbība, tajā skaitā personāls, finansējuma apjoms, savstarpējā sadarbība un pakļautība, kā arī rīcības plāni krīzes situācijās, liecina biroja rīcībā esošā informācija.
Tāpat Krievijas specdienesti joprojām pastiprināti interesējas par robežas drošības jautājumiem. SAB norāda, ka aktīva Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu darbība notiek pierobežā, kur Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) kontrolē Krievijas pierobežas zonu un valsts robežu, izmantojot Krievijas Robežsardzes dienestu. Savukārt operatīvo darbību veikšanai FDD nereti izmanto citu institūcijas, kurām uz robežas ir jāveic leģitīmas funkcijas, piemēram, Federālo Muitas dienestu vai Galveno pārvaldi migrācijas jautājumos.
Augsta izlūkošanas interese ir par priekšvēlēšanu un vēlēšanu procesiem, politisko partiju pozīcijām, politiskajiem līderiem, vadošajām amatpersonām. Arī politiskie un sociālie procesi pašvaldībās – tajā skaitā pierobežas reģionos – ir Krievijas izlūkdienestu uzmanības lokā.
SAB noskaidrojis, ka 2017. gadā Krievijas specdienesti sekojuši līdzi pašvaldību vēlēšanu norisei, analizējuši to iznākumu, tajā skaitā vērtējot, vai un kā vietvaru vēlēšanu rezultāti ietekmēs partiju pozīcijas 2018. gadā rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti aktivitātes pret Latviju īsteno, strādājot no dažādām pozīcijām. Izlūki Latvijā strādā legālo rezidentūru ietvaros, kad darbam izmantots diplomātiskais piesegs. Pēdējos gados Krievijas specdienestu iespējas izmantot diplomātisko piesegu kontaktu veidošanai un izlūkošanas ziņu iegūšanai apgrūtina tas, ka atsevišķās jomās samazinājusies valstu oficiālā sadarbība, turklāt pieaugusi sabiedrības vērība pret aizdomīgām "diplomātu" darbībām.
Ārvalstu specdienesti, tajā skaitā Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti, pret Latvijas valstspiederīgajiem strādā arī savā teritorijā, kā arī trešajās valstīs un starptautiskajās organizācijās. Latvijas izlūkdienests norāda, ka Krievijā ir plaši izplatīta prakse specdienestiem izmantot citu institūciju un organizāciju piesegu, parasti ieņemot amatus, kas saistīti ar starptautiskas sadarbības veidošanu. Dienesti strādā Krievijas valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, mediju, augstskolu piesegā.
2017. gadā Krievijas specdienestu darbs pret Latviju īstenots arī informatīvajā telpā un kibertelpā, kam ir pārrobežu raksturs. Dienestos ir izveidotas īpašas struktūrvienības, kas plāno un īsteno gan kiberuzbrukumus, gan informācijas un psiholoģiskās operācijas. Turklāt Krievijas dienestiem ir attiecīgā infrastruktūra pasākumu īstenošanai informatīvajā telpā – tie var piekļūt gan Kremļa kontrolētajiem medijiem, gan arī uztur savus resursus internetā, secinājis SAB.
Jau ziņots, ka arī Drošības policija savā pārskatā par 2017. gadu bija minējusi, ka Latvijas austrumu pierobežas teritorijā pretizlūkošanas riskus pērn radīja FDD atbalsts kontrabandai uz zaļās robežas. Drošības policijas (DP) iegūtā informācija apstiprinājusi citu Baltijas valstu drošības dienestu ziņas, ka Krievijas FDD nodrošina kontroli pār pierobežas teritorijā aktīvām kontrabandistu grupām.
DP publicētajā pārskatā par darbību 2017. gadā skaidroja, ka FDD šīs grupas izmanto informācijas iegūšanai par Latvijas Valsts robežsardzes personālsastāvu un ekipējumu, procedūrām robežas šķērsošanas laikā, konkurējošiem kontrabandistu grupējumiem, kā arī drošības infrastruktūru Vidzemes un Latgales reģionā.
Krievijas specdienesti arīdzan turpinājuši meklēt iespējas iegūt izlūkziņas, izmantojot starptautiski aktīvus Krievijas organizētās noziedzības grupējumus. Pēdējo gadu gaitā vairāki šādu grupējumu pārstāvji ir devušies uz pastāvīgu dzīvi Eiropas Savienības (ES) valstīs, arī Latvijā.
Tāpat DP savā gada darbības pārskatā norādīja, ka iebraucot un uzturoties Krievijas teritorijā, Latvijas iedzīvotāji pakļauti būtiskākajiem pretizlūkošanas riskiem — starp tiem izceļams vervēšanas risks.
Visvairāk vervēšanas riskam pakļauti bija tie Latvijas iedzīvotāji, kuri iesaistījušies prettiesiskās darbībās – galvenokārt kontrabandā vai koruptīvās darbībās, tie, kur ir valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki, kā arī tās personas, kurām ir iespēja piekļūt dažādām valsts nozīmes datu bāzēm un informācijas sistēmām vai citādai sensitīvai informācijai, tajā skaitā personas datiem.
