Latvijas karavīri gada beigās plāno pamest ziemeļu reģionu Meimanu Farjabas provincē un kopā ar ziemeļvalstu kontingentiem pārdislocēties uz Afganistānas ziemeļiem.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts pavēstīja, ka afgāņi ir izteikuši gatavību pārņemt kontroli pār Meimanu, kur Norvēģijas vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā dien lielākā daļa Latvijas karavīru – viena rota jeb vairāk nekā simts karavīru.
Latvijas karavīrus kopā ar Norvēģijas spēkiem plānots pārdislocēt uz citu vietu Ziemeļafganistānā, kur paredzēta sadarbība ar Somiju un Zviedriju. Izmaiņas paredzētas šā gada beigās.
Pagaidām vēl nav skaidrs, vai uz jauno reģionu tiks pārvietoti visi Meimanā dienošie Latvijas karavīri. "Skaits būs līdzīgs pašreizējam vai nedaudz mazāks," teica Sārts un piebilda, ka iesaistes forma un veids pašlaik tiek apspriests starp iesaistītajām valstīm.
Latvijas karavīru lomu jaunajā reģionā nav plānots mainīt.
Pārējos reģionos, kur atrodas Latvijas karavīri, izmaiņas nav plānotas.
Sārts arī uzsvēra, ka Latvija savu iesaisti NATO militārajā misijā Afganistānā samazinās pakāpeniski, nevis strauji, bet 2014.gada beigās Latvijas karavīri vairs nebūs iesaistīti karadarbībā. Pagaidām nav arī precīzu plānu, kā samazināt karavīru skaitu.
Latvijas karavīri NATO militārajā misijā Afganistānā (ISAF) piedalās kopš 2003.gada. Patlaban Latvijas karavīri dien ziemeļu reģionā Meimanā, Farjabas province, Mazarešarīfā, Balkhas provincē, dienvidu reģionā, kā arī galvaspilsētā Kabulā. Pavisam Afganistānā dien vairāk nekā 170 Latvijas karavīru.
Lielākā daļa Latvijas karavīru dienesta pienākumus pilda Norvēģijas vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā Meimanā.
Vienība atbalsta Afganistānas drošības spēkus provincē, veicot kopējās operācijas drošības un stabilitātes nodrošināšanai. No 2011.gada otrās puses Latvija nodrošina iesaisti vienībā ar Manevru vienību, kuras uzdevums ir nodrošināt padomdevēju un sadarbības funkcijas, lai veiktu kopīgu dalību operācijās ar vienības atbildības rajonā dislocētajām Afganistānas Nacionālas armijas bataljona līmeņa vienībām, vienlaicīgi sekmējot Afganistānas nacionālo drošības spēku spēju attīstību. Atbilstoši drošības spēki ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem pārejas procesa sākšanai Farjabas provinces teritorijās.
Līdz 2011.gada beigām šīs svarīgās funkcijas veica gan Latvijas, gan Norvēģijas vienības, bet no 2012.gada Norvēģijas vienība pilnībā pārņems iepriekš Latvijas atbildībā esošās apsardzes funkcijas, savukārt Latvijas Manevru vienība fokusēsies uz padomdevēju un sadarbības funkcijām. Lai pielāgotos jaunajiem uzdevumiem, tika mainīta gan vienības struktūra, gan skaitliskais sastāvs, gan bruņojums un nodrošinājums ar materiāltehniskajiem līdzekļiem.
Savukārt kopš 2011.gada novembra sadarbībā ar Lietuvas partneriem NBS Speciālo uzdevumu vienība pilda apmācību un sadarbības uzdevumus Afganistānas dienvidu reģionā.
No 2011.gada februāra atsevišķi Latvijas karavīri ir dislocēti Kandahāras lidostas bāzē, lai piedalītos NATO apmācības misijas Afganistānā programmā Lietuvas vadītās Aviācijas speciālistu apmācības grupas sastāvā, kur apmāca Afganistānas armijas Mi-17 helikopteru apkalpju speciālistus.
Latvijas karavīri ir iesaistīti arī dažādos ISAF štābos – Reģionālās pavēlniecības "Ziemeļi" štābā, ISAF Apvienotajā pavēlniecībā un NTM-A štābā Kabulā.
Kopš 2003.gada, kad Latvija sāka dalību ISAF operācijā, pildot dienesta pienākumus Afganistānā, krituši četri Latvijas karavīri.
Jau vēstīts, ka Čikāgā notikušā NATO samita dalībnieki pirmdien apstiprināja laika grafiku kaujas operāciju Afganistānā vadības nodošanai šīs valsts spēkiem līdz 2013.gada vidum un NATO kaujas spēku izvešanai no Afganistānas līdz 2014.gada beigām, atstājot tur tikai apmācības vienības.
Samitā arī nolemts, ka NATO spēku virsniekiem jāsāk plānot misiju Afganistānā pēc 2014.gada, koncentrējoties uz Afganistānas spēku apmācīšanu, konsultēšanu un atbalstīšanu, lai nodrošinātu Afganistānas valdības spējas atvairīt talibu nemierniekus.