Latvijas karavīri arī turpmāk paliks misijā Afganistānā, taču pakāpeniski samazinās savu klātbūtni Balkānos, par to vienojās Nacionālās drošības padome, kas apspriedās, kā, ņemot vērā finansējuma samazinājumu aizsardzības nozarei, arī turpmāk pildīt starptautiskās saistības, sestdien raksta laikraksts "Diena".
Jāpiebilst, ka Aizsardzības ministrijai (AM) pašai nāksies domāt, kā norēķināties par jau iesāktajiem lielajiem starptautiskajiem iepirkumiem.

Kā uzsvēris Valsts prezidenta padomnieks drošības jautājumos Raimonds Rožkalns, pastāv iespēja, ka 2010.gadā Latvija ne vien saglabās, bet pat palielinās savu klātbūtni Afganistānā, kur šobrīd tai ir 162 karavīri. Tas tādēļ, ka Latvija ir apņēmusies nākamgad karavīrus nosūtīt dienestam NATO ātrās reaģēšanas spēku sastāvā. Šo vienību var nosūtīt gan uz Afganistānu, gan kādu citu vietu, kur tiks plānotas alianses operācijas. Dalība šajā vienībā, tāpat kā misija Afganistānā, tiks uzskatīta par prioritāti.

Ja šīm iecerēm līdzekļi netiks samazināti, tad esot skaidrs, ka pakāpeniski un plānveidīgi tiks izvesti spēki no Kosovas, kur atrodas 20 karavīri, un Bosnijas, kur atrodas divi karavīri. Turpmāk, pēc Rožkalna vārdiem, Balkānos paliks vien civilā policija, taču šis nav liels skaits - vien pāris cilvēku.

AM galvas sāpes rada arī citu starptautisko saistību pildīšana, kas saistīta ar lielajiem iepirkumiem. Kā stāstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, AM ir nepieciešama nauda uzkrājumu izveidošanai ātrās reaģēšanas spēkiem, pretmīnu kuģu iegādei, gaisa novērošanas radaru un jūras novērošanas sistēmas iegādes atmaksai. "Šie visi projekti jau ir sākti un maksājumu grafiks ir daudzu gadu garumā," sacījis Sārts. Visdrīzākais, tikšot domāts, kā grozīt maksājumu grafikus, taču vienošanās netiks lauztas, uzsver AM.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!