Palīgbīskapu parasti pēc diecēzes bīskapa lūguma ieceļ pāvests ar mērķi palīdzēt pārvaldīt diecēzi.
Kā noskaidroja portāls "Delfi", patlaban Kravalis gan vēl ir tikai ticis bīskapa amatam nominēts. Oficiāli viņš par bīskapu kļūs, kad saņems bīskapa ordinācijas sakramentu, kas parasti katoļu baznīcā tiek piešķirts īpašā ceremonijā.
Kravalis portālam "Delfi" sacīja, ka tas ir liels pagodinājums un vērtējams kā pāvesta īpaša labvēlība.
Par to, ka viņš izvēlēts bīskapa kalpojumam, Kravalis uzzinājis no apustuliskā nuncija Baltijas valstīs arhibīskapa Pedro Lopesa Kintanas, kurš 3. martā viņam par to paziņojis, dodot iespēju apdomāt šo priekšlikumu.
Pēc tam, kad Kravalis piekritis pāvesta izteiktajam piedāvājumam, par to oficiāli paziņojušas Vatikāna atbildīgās struktūras, un piektdien tas oficiāli paziņots arī Latvijā.
Kravalis akcentēja, ka viņš pēc konsekrācijas kalpos kā bīskaps, proti, viņš tiks iecelts bīskapa kārtā, bet viņam nebūs savas teritorijas kā tas ir, piemēram Liepājas vai Jelgavas diecēzes bīskapiem. Viņa pienākumos ietilps palīdzēt Rīgas arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam viņa kalpojumā.
Kravalis sacīja, ka viņa ordinācijas ceremonija plānota 4. maijā – Latvijas neatkarības svētkos – ap pulksten 11. Iecerēts, ka tā norisināsies sv. Jēkaba katedrālē Rīgā.
Jau vēstīts, ka Kravalis ir dzimis 1967. gada 11. jūnijā, uzaudzis piecu bērnu ģimenē. Viņš mācījies vispirms Beļavas ciema Ozolkalna pamatskolā, vēlāk – Gulbenes 1. vidusskolā.
Kā izpildītājs un orķestra diriģents Rēzeknes Mūzikas koledžā ieguva profesionālās izglītības diplomu muzikālajā pedagoģijā. 1989. gadā uzsāka mācības Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā.
Tās viņš turpināja Pontifikālajā Teoloģijas fakultātē "Teresianum" afiliētajā Teoloģijas institūtā Studium Notre Dame de Vie Francijā, iegūstot bakalaura un licenciāta grādu teoloģijā. 1999. gadā ordinēts par priesteri.
Kopš ordinācijas Kravalis kalpojis dažādās draudzēs Latvijā un Francijā, bijis atbildīgais par jauniešu darbu, Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapelāns, Rīgas "mazā semināra" prefekts, Rīgas Metropolijas Garīgā semināra garīgais tēvs.
Kā docētājs darbojas Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā, kā arī Rīgas Teoloģijas institūtā. Kopš 2010. gada kā prāvests kalpo Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzē. Sākot no 2014. gada, Kravalim ir uzticēti Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikāra pienākumi.
"Delfi" jau rakstīja, ka, saskaņā ar Katoliskās baznīcas katehismu (KBK), iekļaušana kādā no trim katoļu baznīcas kārtām jeb pakāpēm – episkopātā, priesterībā, diakonātā, baznīcā norisinās ar īpašu ritu, sauktu par ordināciju. Tā ir reliģiska un liturģiska darbība.
Ar vārdu ordinācija apzīmē sakramentālo darbību, ar kuru kāds tiek uzņemts bīskapu, priesteru un diakonu kārtā (latīņu val. – ordo) un, kā teikts KBK, tas "nozīmē daudz vairāk nekā ievēlēšana, nozīmēšana, deleģēšana vai iecelšana," jo šī īr "sakramentāla darbība, kas personai sniedz Svētā Gara dāvanu, kas ļauj īstenot svētu varu (latīņu val – sacra potestas), proti, kalpot par priesteri, bīskapu vai diakonu".
Katoliskās baznīcas katehismā arī norādīts, ka ordinācijas sakramenta saņemšana ir kaut kas, ko nav iespējams izmainīt vai personai atņemt – ir iespējams liegt tiesības īstenot varu, kas piešķirta, saņemot šo sakramentu.
Patlaban Latvijā ir seši bīskapi, no tiem divi – Jānis Cakuls un kardināls Jānis Pujats, ir emeritētie bīskapi, jeb bīskapi, kas aktīvi šos pienākumus vairs neveic.
Rīgas arhidiecēzes bīskaps ir Zbigņevs Stankevičs, Jelgavas diecēzes bīskaps ir Edvards Pavlovskis, Liepājas – Viktors Stulpins, bet Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps ir Jānis Bulis.
