Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā joprojām straujo saslimstības ar Covid-19 kāpumu un pieaugošo slimnīcu noslodzi.
Plašāk par VOMK lēmumu sabiedrība tika informēta Veselības ministrijas preses konferencē. Tai bija iespējams sekot līdzi portālā "Delfi".
Preses konferencē piedalījās: veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes locekle Ilze Kreicberga.
Veselības ministrs Pavļuts preses konferencē skaidroja, ka ārkārtējā situācija veselības aprūpes nozarē nozīmē, ka slimnīcām būs plašākas iespējas ātrāk un izlēmīgāk rīkoties ar to rīcībā esošajiem resursiem, piemēram, lai operatīvi veselības aprūpē iesaistītu medicīnas personālu, kas ikdienā nestrādā ar infekcijas pacientiem, citādāk plānot darba un atvaļinājumu grafiku, lai virzītos uz neatliekamās un akūtās aprūpes sniegšanu, tam visam notiekot uz plānveida veselības aprūpes atlikšanas rēķina.
Pavļuts informēja, ka ar visiem, kuri bija iecerējuši saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, sazināsies ārsts un informēs par atliktajiem pakalpojumiem. Viņš piebilda, ka, atliekot šos pakalpojumus, minētie pacienti saglabās vietu rindā. Vienlaikus ir virkne pakalpojumu, kurus slimnīcas turpinās sniegt, piemēram, onkoloģijā, orgānu aizstāšanā, hematoloģijā u.c. jomās.
Tajā pašā laikā Pavļuts norādīja, ka slimnīcām pašām būs iespēja lemt par pakalpojumu ierobežošanu, ņemot vērā konkrēto situāciju, bet "skaidri pasakot, ka Covid-19 pacientu ārstniecībā ir iesaistītas visas veselības iestādes Latvijā".
Tāpat veselības ministrs informēja, ka kopš šā gada sākuma tika virzīta virkne lēmumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu, lai sagatavotu slimnīcas jauniem Covid-19 uzliesmojumiem. "Toreiz gatavojāmies Covid-19 britu celma dēļ, bet šie lēmumi izrādījās savlaicīgi un nepieciešami, lai sagatavotos Covid-19 delta paveida izraisītajam trešajam vilnim. Šie ieguldījumi ļāvuši būtiski uzlabot slimnīcu spējas," secināja Pavļuts.
Ministrs atgādināja, ka ārkārtējā situācija veselības aprūpē tika izsludināta jau iepriekš, proti, pērn decembrī. Tomēr, kā atzina Pavļuts, tolaik galvenie epidemioloģiskie rādītāji bija zemāki nekā šobrīd.
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Perevoščikovs, informējot par aktuālo Covid-19 situāciju Latvijā, norādīja, ka situācija strauji pasliktinās. Teikto viņš pamatoja ar šādiem statistikas rādītājiem:
- analizējot pēdējās septiņas dienas, secināms, ka vidēji dienā tika veikti 16 781 testi, un vidēji dienā atklāti 1180 Covid-19 saslimšanas gadījumi;
- pēdējās septiņās dienās pieaudzis pozitīvo testu īpatsvars līdz 7% dienā, kas nozīmē: no 100 testētajiem septiņiem cilvēkiem konstatēta saslimšana;
- vēl pēdējās septiņās dienās par 46% pieaudzis kumulatīvais stacionēto Covid-19 pacientu skaitu. No visiem stacionāros nonākušajiem 11% sirgst ar smagu slimības gaitu;
- pēdējās septiņās dienās par 20% pieaudzis nāves gadījumu skaits. Aizvadītās nedēļas laikā no Covid-19 bojā gājuši 60 cilvēki.
Ko var sagaidīt nākamo nedēļu laikā?
Nākotnes prognozes iezīmē vēl sliktāku epidemioloģisko situāciju nekā šobrīd, norādīja Perevoščikovs. Proti, Covid-19 gadījumu skaits nākamo 12 dienu laikā varētu dubultoties. Pēc SPKC pārstāvja aplēsēm, oktobra beigās varētu būt aptuveni 3400 saslimšanas gadījumi dienā. Ņemot vērā, ka aptuveni 11% no visiem saslimušajiem nonāk slimnīcā, iespējams, ka pēc 13 dienām 170 pacienti dienā nonāks slimnīcā. "Mēneša beigās 1900 gultas varētu būt aizņemtas ar Covid-19 pacientiem," balstoties uz statistiku, prognozēja Perevošķikovs.
Situācija slimnīcās
RAKUS valdes loceklis, profesors Plaudis atzina, ka veselības sistēma atrodas "ļoti sarežģītā situācijā". Turklāt vairāk nekā puse sabiedrības no Covid-19 nav pasargāti, jo nav saņēmuši Covid-19 vakcīnu. Kā paskaidroja Plaudis, ārkārtas situācija veselības aprūpē nozīmē, ka slimnīcas mobilizēs savus resursus, piemēram, pārkārtos medicīniskā personāla darba grafiku, atsauks uz darbu ārstus, kas devušies atvaļinājumā un tamlīdzīgi. Vienlaikus tas nozīmē, ka tiks atcelti vairāki plānveida veselības aprūpes pakalpojumi. Būtiski veselības aprūpes pakalpojumi, piemēram, onkoloģisku pacientu ārstēšana, netiks apturēta.
Kā informēja Plaudis, pagājušajā nedēļā RAKUS bija aizņemtas 94% no visām Covid-19 slimniekiem paredzētajām gultas vietām. Proti, slimnīcā ārstējās 201 Covid-19 pacients, no kuriem 20 cilvēki ārstējās intensīvajā nodaļā.
Savukārt PSKUS valdes locekle Kreicberga norādīja, ka slimnīcā jau šobrīd 100 Covid-19 gultas ir izveidotas, pārprofilējot slimnīcas nodaļas. Stradiņu slimnīcas pārstāve skaidroja, ka PSKUS šobrīd stiprina slimnīcas kapacitāti. Šobrīd slimnīcā ārstējas 65 pacienti, 20 no viņiem nepieciešama ārstēšanās intensīvajā terapijā.
Kreicberga paskaidroja, ka slimnīcas kapacitātes stiprināšana cieši saistās ar cilvēkresursiem. Proti, smagi slimam Covid-19 pacientam nodrošināt ārstēšanos intensīvajā terapijā nozīmē, ka ārstniecības procesā nepieciešams iesaistīt arī papildu personālu.
Veselības ministrs preses konferencē atzīmēja, ka veselības sistēmā šobrīd ir 8800 gultas. "Jo lielāks Covid-19 pacientu skaits, jo mazāks citu slimību ārstēšanas iespējas, jo grūtākas izvēles," atzina ministrs.
NMPD septembrī par 25% pieauga ienākošo zvanu skaits, un par 10% pieauga izpildīto zvanu skaits. Ņemot vērā darba apstākļus un noslodzi, dienesta operativitātes rādītāji uz visaugstāko, proti, 1. un 2. prioritātes izsaukumiem samazinājies par 16%, preses brīfingā norādīja Cipule. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ārkārtas tālruņa 113 dispečeri atsevišķu traumu un veselības problēmu gadījumos brigādes nosūtīšanu atteiks, un cilvēkam pēc palīdzības būs jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē. Sīkāk par izmaiņām NMPD darbā var lasīt šeit.
"Tas viss veicināja brigāžu pieejamības problēmas. Arī pašam dienestam ir grūtības komplektēt pilnu brigāžu komplektu katru dienu, jo lielai daļai darbinieku ir darbnespējas lapa. Viņi ir prombūtnē. Ar šo situāciju pie slimnīcām sāka veidoties brigāžu uzkrāšanās, ilgi gaidīšanas laiki, jo slimnīcas pieredz vēsturiski lielāko kopējo gultu noslodzi, kas traucē veiksmīgu hospitalizācijas procesu," teica Cipule.
VOMK ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt veselības nozares institūciju saskaņotu darbību ārkārtas medicīniskajā situācijā un ārkārtas sabiedrības veselības situācijā.
VOMK veido pārstāvji no VM, Nacionālā veselības dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Zāļu valsts aģentūras, Veselības inspekcijas, Valsts asinsdonoru centra un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) trešdien rīkotajā preses konferencē infektologs Uga Dumpis pavēstīja, ka, lai apturētu augstos Covid-19 saslimstības rādītājus, ar vakcināciju vien nepietiks – ir nepieciešams vismaz uz pusi samazināt kontaktu skaitu starp visiem cilvēkiem, neatkarīgi no vakcinēšanās fakta.
Dumpis aicināja valdību ceturtdien pieņemt nopietnus lēmumus, pretējā gadījumā vēl vienas nedēļas straujš saslimstības kāpums novedīs pie "pilnas katastrofas".
Savukārt LĀB valdes loceklis, nefrologs Kārlis Rācenis norādīja, ka situācija veselības nozarē ir apokalipses priekšā un, lai gan saslimstības rādītāji ir līdzīgi kā pagājušā gada novembrī, taču stāvoklis ir smagāks nekā iepriekš. Covid-19 saslimstības rādītāji tiek sasniegti daudz straujāk un tas "rada bažas un izmisumu," norādīja mediķis.
Mediķus uztrauc Covid-19 situācija un straujais pacientu pieaugums ārstniecības iestādēs. Tas nozīmē, ka jāpārprofilē citas slimnīcas nodaļas, nepieciešama pacientu stacionēšana, nepieciešams pārprofilēt intensīvās terapijas gultas Covid-19 pacientiem, kas rada slogu uz veselības aprūpes sistēmu.
LĀB valdes loceklis, pneimonologs Alvils Krams norādīja, ka otrdien sasniegts septiņu dienu saslimstības rekords. Līdzīgs rādītājs bijis vien janvārī, taču tas tika sasniegts uz jau ieviestu Covid-19 drošības pasākumu fona – šobrīd šādu pasākumu nav, uzsvēra mediķis. Ja iepriekš viens cilvēks inficēja trīs citus, tad delta variants inficē jau septiņus, norādīja Krams.
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule norādīja, ka sabiedrībai ir jāsolidarizējas ar mediķiem un jābūt gatavākiem par sevi parūpēties pašiem. Jābūt gataviem dzert tās zāles, ko izrakstījis ārsts, jānodrošina, lai mājās ir viss nepieciešamais drudža un citu slimību ārstēšanai, kā arī jāapsver, ar ko brauks uz slimnīcu gadījumā, ja dispečeris atbildēs, ka tā jādara, taču NMPD pārslodzes dēļ brigādi pie pacienta nosūtīt nevar. Tāpat iedzīvotājiem jāatkārto pirmās palīdzības sniegšanas principi.
"Šis ir aicinājums pārdomāt, kā rīkosimies. Sniega bumbas ātrumā veļamies iekšā krīzē. Ja nespējām solidarizēties, ejot uz vakcināciju, jāsolidarizējas tagad, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami tiem pacientiem, kuriem tie nepieciešami," pauda Cipule.
LĀB paziņojumā uzsver, ka valdība šobrīd ir pieļāvusi nekontrolētu Covid-19 izplatību sabiedrībā un politiķiem jābeidz pandēmiju izmantot politiskās cīņās un jāglābj veselības sistēma no sabrukuma.
Tik augsta saslimstība Latvijas situācijā nav pieļaujama, un to ar jebkādiem līdzekļiem ir jācenšas samazināt, norāda mediķi.
Eksperti uzskata, ka ierobežojumiem īslaicīgi būtu jāskar gan vakcinētos, gan nevakcinētos, jo slimība pašlaik nekontrolēti izplatās visur. Vienlaikus ir jāintensificē vakcinācija un jāglābj Latvijas cilvēki, kas turpmākajās nedēļās var saslimt un nomirt no Covid-19, uzsver LĀB.
