Pēc ārkārtas situācijas beigām un valsts nozīmēto ierobežojumu mīkstināšanas jūnijā klātienē notika biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" izveidotās Ētikas padomes sēde. Šī ir pirmā klātienes sēde kopš februāra, un tajā tika izskatītas sūdzība par viedokļa diskriminēšanu raidījumā "Aizliegtais paņēmiens", kā arī par nepārbaudītas informācijas publicēšanu, faktu sagrozīšanu un cieņas aizskaršana biedrības "Tukuma Balss" publikācijās, portālu "Delfi" informēja institūcijā.
VSIA "Latvijas Televīzija" (LTV) raidījumā "Aizliegtais paņēmiens. "Tautas kalpu atbildība"" sūdzības iesniedzējs jeb Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) saskatījis viedokļa diskrimināciju, jo raidījumā netika iekļauta arodbiedrības priekšsēdētāja sniegtā intervija.
Kā skaidro LTV, atbilstoši starptautiskajās tiesībās un Latvijas likumdošanā nostiprinātajam redakcionālās neatkarības principam, tikai raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" redakcijai un raidījuma veidotājiem ir tiesības patstāvīgi izvēlēties, kādus raidījumus veidot, kāds būs to saturs, kuras personas uzaicināt par raidījuma dalībniekiem un vai un kādā apmērā iekļaut un atspoguļot raidījumā iepriekš nofilmētos materiālus, tajā skaitā, arī trešo personu sniegtās intervijas.
Konkrētais raidījums "Aizliegtais paņēmiens. "Tautas kalpu atbildība"" bija par Saeimas deputātu atbildību – tajā tika atspoguļoti daudzu personu viedokļi, tomēr LVSADA priekšsēdētāja intervija neatbilda raidījuma tēmai. Ētikas padome nesaskata Biedrības Ētikas kodeksa pārkāpumu un norāda, ka nevienai personai nav tiesības ietekmēt neviena medija, tostarp LTV kā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa un konkrēta raidījuma redakcijas, redakcionālo neatkarību.
Ētikas padomes dienaskārtībā bija arī sūdzība par biedrības "Tukuma Balss" veidotajām publikācijām, kurās sūdzības iesniedzējs pamanījis nievājošu attieksmi pret publikācijas subjektu un to, ka laikraksta materiālos pārpublicēti kādas personas izteikumu citāti, kuri kompilācijas un konteksta maiņas rezultātā neatbilst izteikumu sākotnējai būtībai. Izvērtējot sūdzību un publikāciju saturu, Ētikas padome konstatējusi cieņas aizskārumu un atgādina, ka plašsaziņas medijiem ir jāatzīst un jāciena ikviena cilvēka unikālā vērtība.
Savukārt izteikumu vispārināšana un konteksta sagrozīšana, lai mainītu to būtību, kā arī atsauces neiekļaušana ir rupjš ētikas pārkāpums. Šāda veida prakse uzskatāma par dezinformāciju, un tā ir pilnīgi pretēja godprātīgam, profesionālam un ētiskam mediju darbam.
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" turpina savu otro darbības gadu, un tās mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Ētikas padomes uzdevums ir uzraudzīt Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīt sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēt iespējamus vārda brīvības pārkāpumus. Ētikas padomes pieņemtie lēmumi un Ētikas kodeksa pārkāpumi ir saistoši tikai tās biedriem.
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties kopumā 15 mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 26 biedri, kuri pārstāv visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā.