Latvijas pārstāvis ANO nosodījis Krievijas īstenoto prettiesisko Krimas aneksiju
Foto: Reuters/Scanpix

Latvijas pārstāvis ANO stingri nosodījis Krievijas pirms diviem gadiem īstenoto prettiesisko Krimas aneksiju un aicinājis starptautisko sabiedrību turpināt tās neatzīšanas politiku, informēja Ārlietu ministrijā.

Kā skaidroja ministrijā, Ženēvā ANO Cilvēktiesību padome ar ANO ģenerālsekretāra vietnieku cilvēktiesību jautājumos Ivanu Šimonoviču apsprieda cilvēktiesību situāciju Ukrainā, tostarp paužot bažas par problemātisko cilvēktiesību situāciju Krimā - vārda, preses un pulcēšanās brīvības, kā arī izglītības mazākumtautību valodās ierobežojumiem, Krievijas pilsonības un tiesiskā regulējuma uzspiešanu un citiem Krievijas "de facto" pārvaldības iestāžu veiktajiem pārkāpumiem.

ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas Ukrainā ziņojuma apspriešanā piedalījās ANO dalībvalstis, Eiropas Savienība (ES) un Eiropas Padome, kā arī nevalstiskās organizācijas, kas kritiski vērtēja Krievijas rīcību anektētajā Krimas pussalā.

Latvijas pārstāvis stingri nosodīja Krievijas pirms diviem gadiem īstenoto prettiesisko Krimas aneksiju un aicināja starptautisko sabiedrību turpināt tās neatzīšanas politiku. Tika uzsvērts Latvijas nelokāmais atbalsts Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai un suverenitātei, aicinot Krieviju izbeigt Krimas aneksiju.

Tāpat Latvijas pārstāvis pauda bažas par cilvēktiesību situācijas Krimā pasliktināšanos, Krimas tatāru un ukraiņu cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp diskrimināciju, vajāšanu un patvaļīgu arestēšanu par šķietamu dalību teroristiskās organizācijās, ko īsteno Krievijas "de facto" iestādes, un aicināja Krieviju atļaut ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijai netraucētu piekļuvi Krimai.

Latvija pievienojās ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas Ukrainā ziņojumā paustajam satraukumam par Krievijas ieceltā Krimas prokurora neseno prasību par Medžlisa, 1991.gadā izveidotās Krimas tatāru tautas sabiedriskās izpildinstitūcijas, darbības aizliegumu, lai pasludinātu to par ekstrēmistu organizāciju.

Diskusijā iesaistījās kopumā 30 ANO dalībvalstis, ES un Eiropas Padome, kā arī nevalstiskās organizācijas, kas kritiski vērtēja Krievijas rīcību anektētajā Krimas pussalā.

2015. gadā Latvija piešķīra 10 000 eiro ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas Ukrainā darbības nodrošināšanai.

Padome ir svarīgākā ANO struktūra cilvēktiesību jomā. Tā ir starpvaldību institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir veicināt un stiprināt cilvēktiesību ievērošanu pasaulē, kā arī reaģēt uz sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem un sniegt atbilstošas rekomendācijas.

Padomes sesijas notiek trīs reizes gadā. Padomes 31. sesija notiek no 29. februāra līdz 24. martam.

Tags

ANO Eiropas Padome Eiropas Savienība Krievijas pilsonība Krima

Comment Form