"Latvijas Pasts" šovasar 50 000 eksemplāru tirāžā ir izdevis pastmarku, kas veltīta tā saucamā Jersikas evaņģēlija 750.gadadienai, taču patiesībā šis Latvijas vēstures "piemineklis" ir izdomāts, atsaucoties uz vēsturniekiem, raksta "Latvijas Avīze".
"Kuriozs un reizē bēdīgs gadījums, kad Latvijas valsts institūcija, kaut nevilšus, tomēr devusi ieguldījumu vēstures viltojuma popularizēšanā," situāciju novērtējis laikraksts.
Izdodot pastmarku, "Latvijas Pasts" skaidroja, ka tā esot veltīta Jersikas evaņģēlijam, kas esot saukts arī par Latvieša evaņģēliju un kas esot "viens no senākajiem Latvijas kultūras un vēstures pieminekļiem, kas ir piederīgs gan latviešu, gan krievu kultūrai". "Šo viduslaiku rokrakstu, kas pabeigts 1270.gada 23.martā, senkrievu valodā radījis grāmatu pārrakstītājs Jurģis (Georgijs)," rakstīja uzņēmums.
Kā atzīmē laikraksts, patiesībā izdevumam ar Latviju neesot nekāda sakara un vēlamais uzdots par esošo. Šis 167 lappuses biezais, krāsainām miniatūrām bagātinātais Novgorodas senkrievu valodas rokraksts, kura oriģināls glabājas Krievijas Valsts bibliotēkas Rokrakstu zinātniskās pētniecības nodaļā, tiešām nācis no senatnes, tomēr vēsturiski neesot saistāms ne ar Jersiku, ne latviešiem.
Atsaucoties uz vēsturniekiem, laikraksts pieļauj, ka šī viltus sasaiste radusies no ieraksta pergamenta pēdējā lappusē, kur autors par sevi ierakstījis, ka esot "mācītāja, saukta lotiša, dēls". Vārds "lotiš" kļūdaini interpretēts kā "latvietis", lai arī viduslaikos Pleskavas apkaimē ar šo vārdu apzīmēja cilvēku, kam piemīt runas defekts un kurš stostās. Turklāt 13.gadsimta beigās etnonīms "latvietis" esot bijis neiespējams, jo kā jēdziens tas radās tikai 16.- 17.gadsimtā, bet plašā apritē ienāca 19.gadsimtā.
Rokraksta oriģinālā autors sevi turklāt saucis par "Georgij", nevis "Juri" vai "Jurģi", bet Jersika vispār neesot pieminēta. Vēsturnieki esot noskaidrojuši, ka rokraksts tapis nevis Jersikā, bet gan pie Novgorodas, līdz ar to Krievijā senvēstures pētnieku akadēmiskajās publikācijās rokraksts netiekot dēvēts par "Jersikas" vai attiecināts uz Latviju. Laikraksts šo kopumā vērtē vairāk kā baznīcas veidotu fantāziju, lai latviešus mēģinātu saistīt ar pareizticību un krievu kultūru.
"Latvijas Pasta" Pasta vērtszīmju un filatēlijas departamenta direktors Edmunds Bebrišs skaidrojis, ka priekšlikums pastmarkas tēmai nācis no Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes, un "Sinode kā priekšlikuma autore tiek uzskatīta par šīs jomas eksperti". Informācija pārbaudīta arī atsevišķos vēstures avotos, kur neesot atrasta informācija, kurā būtu apšaubīts rokraksta autentiskums, līdz ar to Pastmarku emisijas komisijas locekļi vienbalsīgi lēmuši par šīs pastmarkas iekļaušanu pastmarku emisijas plānā.
