Gulbenes mērs Nikolajs Stepanovs sacīja, ka atbalsta Gulbenes iesaistīšanos eiroreģionā. "Kāpēc neveidot!" iesaucās pilsētas mērs. "Mēs taču esam kaimiņi un nekur nepazudīsim - ne uz Vladivostoku, nekur." Viņš domā, ka eiroreģiona izveide veicinās ekonomikas, kultūras, izglītības un sporta attīstību. Tā kā vēl nav pilnībā skaidras jaunveidojamā eiroreģiona aprises, Gulbenes pašvaldība vēl nav lēmusi par līdzfinansējuma lielumu, taču cer uz Eiropas Savienības (ES) naudu. "Mūsu mērķis ir dabūt naudiņu no Briseles," atzina Gulbenes mērs.
Arī Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš atbalsta eiroreģiona izveidi. "Labāk būt centrā nevis malā," vēlmi pievienoties reģionam viņš skaidroja. Kā eiroreģiona priekšrocību viņš minēja: "Caur savstarpējiem kontaktiem izeju uz ekonomisko izdevīgumu." Viņaprāt, reģiona izveide veicinās savstarpējos kontaktus, pieredzes apmaiņu, ekonomiskās attiecības un cels pašvaldības iedzīvotāju labklājības līmeni. "Mēs īsti nezinām, kas tajā otrajā robežas pusē īsti ir," sacīja mērs.
Rēzeknes mērs Juris Začests uzskata, ka pievienošanās jaunveidojamajam eiroreģionam varētu palīdzēt īstenot infrastruktūras un vides projektus. Pēc viņa domām, eiroreģions varētu darboties arī kā "koordinējoša vienība" līdzekļu piesaistei. "Aizstāvības un pārstāvības variants," pauda Začests. Lai lemtu par līdzfinansējumu, pašvaldībai jāzina, "kāds būs praktiskais guvums, ko mums piedāvā, un kāds būs kopējais labums".
Valmieras mērs Inesis Boķis pastāstīja, ka Valmieras pašvaldība jau nolēmusi iesaistīties eiroreģiona izveidošanā. "Eiroreģions var tikai palīdzēt atrisināt problēmas," ir pārliecināts Valmieras mērs. Viņš uzskata, ka no pievienošanās eiroreģionam iegūs pašvaldības uzņēmēji, izglītība joma, jaunatne un kultūras dzīve, un šo ieguvumu "nevar latos izvērtēt". No eiroreģiona viņš sagaida arī ekonomikas attīstību, jo uz Krievijas tirgu "mums ir lielas cerības".
Arī Lūdzas pašvaldības priekšsēdētāja Valentīna Lazovska ir pārliecināta, ka eiroreģions veicinās ekonomisko attīstību - "uzņēmējiem būs labāk", pavērsies plašākas dažādu projektu īstenošanas iespējas. "Vajag, lai eiroreģions dotu atdevi. Papīriem tas nav vajadzīgs. Jāstrādā, lai ienāktu nauda," pauda pārliecību Lazovska.
Balvu mērs Jānis Trupovnieks norādīja - svarīgi, ka eiroreģiona izveidē iesaistīsies pilsētas, nevis rajoni, jo pārrobežu sadarbībā līdz šim neesot iesaistītas pilsētas. "Jāpiedalās un jāatbalsta!" ir pārliecināts Trupovnieks.
Krievijas Pleskavas apgabala administrācija sagatavojusi līguma projektu par eiroreģiona izveidošanu ar Latvijas un Igaunijas rajoniem, taču sarunas ar visām iesaistītajām pašvaldībām vēl turpinās.
Pleskavas apgabala vadība uzskata, ka eiroreģions dos iespēju atjaunot ciešus kultūras un saimnieciskos kontaktus starp pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, kurus kādreiz nešķīra valstu robežas.