Kongresā pulcēsies visu 119 pašvaldību vadītāji, pārstāvji un viesi. Kongresa delegātus uzrunās Valsts prezidents Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Kongresam sagatavoti trīs LPS kongresa rezolūciju projekti, kurus izskatīs un pieņems vai noraidīs delegāti: "Par attīstības vadības principu maiņu"; "Par strukturālo reformu likumdošanā" un "Par ceļiem".
Rezolūcijas projektā "Par attīstības vadības principu maiņu" LPS kongress aicinās Saeimu un Ministru kabinetu, sākot ar jauno ES programmēšanas ciklu, papildināt nozaru vadības principu, paredzot nodalīt vismaz trešo daļu Latvijai piekrītošās ES budžeta kvotas, nosakot katrai pašvaldībai savu ES projektu kvotu pēc principa "nauda seko iedzīvotājam". LPS rezolūcijā rosinās katrai pašvaldībai patstāvīgas tiesības izmantot savu ES budžeta kvotu tādu projektu īstenošanai, kas atbilst ES2020 mērķiem un tiek īstenoti virzienos, kuri tiek apstiprināti likumā par ES fondu izmantošanu 2014.-2020.gada budžeta ciklā.
Kongress arī aicinās paredzēt attīstības virzienus visām pašvaldību grupām nodrošinot, ka ikvienai pašvaldībai ir iespēja piedalīties ES fondu apguvē atbilstoši savām prioritātēm un savai attīstības programmai; attiecināt jauno komplekso pieeju, kurā nozaru vadības princips tiek papildināts ar teritoriālās vadības principu arī uz citām valsts atbildībā esošajām investīciju programmām. Tāpat LPS kongress aicinās katru Latvijas pašvaldību pieņemt domes lēmumu par atbalstu jaunajai politikai, kas paredz, ka tikai pašvaldības patstāvīgi var izvēlēties ES mērķu sasniegšanai vispiemērotākos pasākumus, kas vislabāk atbilst vietējiem resursiem un vietējām iespējām.
Rezolūcijas projektā "Par strukturālo reformu likumdošanā" LPS kongress aicinās Saeimu un Ministru kabinetu atcelt Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, kas attiecas uz pašvaldībām; izstrādāt un nekavējoši īstenot normatīvā regulējuma vienkāršošanas programmu, lai sasniegtu rezolūcijas noteiktos rādītājus; strukturālās reformas gaitā decentralizējamajām funkcijām grozīt tās regulējošo Ministru kabineta noteikumu statusu uz ieteikumiem, nodrošinot pašvaldībām iespēju izvēlēties - turpināt pildīt tajos regulētās normas ieteikumu statusā vai noteikt vietējiem apstākļiem piemērotāku regulējumu patstāvīgi.
Rezolūcijas projektā "Par ceļiem" LPS kongress aicinās Saeimu un Ministru kabinetu atzīt, ka, lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju ar Lietuvu, Igauniju un citām ES valstīm investīciju piesaistē, nepieciešams būtisks visu nozīmju ceļu infrastruktūras uzlabojums. Kongress arī aicinās atzīt, ka ceļu attīstība kopš pagājušā gadsimta 30.gadiem līdz pat mūsdienām ir visā pasaulē atzīts un efektīgs līdzeklis ekonomisko krīžu pārvarēšanai un attīstības paātrināšanai pēc krīzes periodā. LPS rosinās atteikties no plāniem veikt finanšu stabilizāciju uz ceļu sabrukuma rēķina nākotnē un nekavējoties īstenot LPS 21.kongresā piedāvātos ceļu attīstības pasākumus.
Šogad kongresā 18 nopelniem bagātiem cilvēkiem pasniegs Latvijas Pašvaldību savienības atzinības rakstus un krūšu nozīmes. Latvijas Pašvaldību savienības atzinības rakstu piešķir par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts un Latvijas Pašvaldību savienības attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij un pašvaldībām nozīmīgās jomās.
Kongresā piedalās visi LPS biedri – 119 Latvijas pašvaldības. LPS biedrus kongresā pārstāv pašvaldības domes priekšsēdētājs un domes pilnvaroti deputāti. Kongresa dalībnieku skaits ir atkarīgs no pašvaldības iedzīvotāju skaita: pašvaldību līdz 5000 iedzīvotājiem pārstāv viens pārstāvis; pašvaldību no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju pārstāv divi pārstāvji; pašvaldību ar vairāk kā 20 000 iedzīvotāju pārstāv trīs pārstāvji. Rīgas pilsētas domi kongresā pārstāv domes priekšsēdētājs un seši domes deputāti.
LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno republikas pilsētu un novadu pašvaldības un dibināta 1991.gada 15.decembrī. Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" LPS ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu.
Kopš pagājušā gada 18.decembra Latvijā ir 119 pašvaldības: deviņas republikas pilsētu un 110 novadu domes. Visas pašvaldības ir LPS biedri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
