Igaunijā un Lietuvā pensiju sistēmas 2.līmeni varētu ieviest pēc Latvijas modeļa ar dažādām atšķirībām. Par to žurnālistiem piektdien pastāstīja Lietuvas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda SODRA direktors Daļus Prevelis un Igaunijas Nacionālā sociālās apdrošināšanas departamenta Ārējo sakaru nodaļas padomniece Urve Mjae.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šonedēļ iepazīstinājusi kolēģus no Lietuvas un Igaunijas ar Latvijā ieviesto pensiju sistēmas 2.līmeni, kas Igaunijā un Lietuvā vēl nedarbojas.

Igaunijā likumprojektu par fondētām pensijām sagatavoja Finansu un Sociālās apdrošināšanas ministrijas, taču normatīvie akti, lai to ieviestu, vēl neesot gatavi, pastāstīja Mjae.

Pensiju sistēmas 2.līmeņa līdzekļu turētāji Igaunijā uzreiz būšot privātstruktūras, nevis Valsts kase, kā Latvijā. Piedalīšanās būs obligāta tiem, kam likuma spēkā stāšanās momentā būs 18 gadi, un vecākas personas varēs brīvprātīgi izvēlēties. Pensiju fondiem 4% no sociālā nodokļa jau no nākamā gada varētu maksāt darba devējs un 2% darba ņemējs.

Lietuvā sākotnēji bija ieplānots, ka 2.līmeni ieviesīs no 2003.gada, bet kad jūlijā valstī ir mainījusies valdība, jautājums tika atlikts un šobrīd par galveno problēmu 2.līmeņa ieviešanā Prevelis min iespējamo 500 miljonu litu tā budžeta deficītu gadā. Fondēto pensiju iemaksas varētu būt 5% no sociālā nodokļa. Latvijā fondēto pensiju iemaksas šobrīd ir 2% no sociālā nodokļa likmes, bet pakāpeniski tās paaugstinās līdz 10%.

Jāatgādina, ka 2. līmeņa pensiju shēma Latvijā sāka darboties no 2001. gada 1. jūlija, kad sociāli apdrošinātajām personām, kas likuma spēkā stāšnās dienā būs jaunākas par 30 gadiem, tiks izveidoti obligātie fondēto pensiju shēmas dalībnieku konti. Pensiju shēmu administrēs VSAA.

Savukārt sociāli apdrošinātās personas, kas likuma spēkā stāšanās dienā būs vecumā no 30 līdz 49 gadiem, tiek aicinātas brīvprātīgi piedalīties pensiju 2. limeņa shēmā, nododot iesniegumus VSAA. 2. līmeņa pensiju shēmas drošību valsts garantē, izdodot shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumus un licencējot un uzraugot līdzekļu pārvaldītājus.

Pirmos 18 mēnešus vienīgais shēmas līdzekļu pārvaldītājs būs Valsts kase, kas varēs ieguldīt tikai Latvijas valsts parādzīmēs un Latvijas lielāko un drošāko banku depozītos. Tādējādi tiks uzkrāts reāls kapitāls individualizētos kontos, līdz ar to pensiju sistēma mazāk būs pakļauta negatīvu demogrāfisko procesu riskam, vai arī neadekvātu politisko lēmumu riskam.

No 2003. gada 1. janvāra shēmas dalībnieki varēs izvēlēties arī privātos līdzekļu pārvaldītājus, kuru uzraudzību garantē valsts. Ar privāto pārvaldītāju palīdzību būs iespējams ieguldīt savu pensiju kapitālu arī korporatīvajos parāda vērtspapīros, akcijās, kā arī ārvalstu vērtspapīros (kaut gan ierobežotos apjomos), kas nodrošinās ilgtermiņa kapitāla pieaugumu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form