Putnu un rifu aizsardzībai ir iecerēts izveidot septiņas aizsargājamās jūras teritorijas - "Nida-Pērkone", "Akmeņrags-Pāvilosta", "Irbes jūras šaurums", "Rīgas līča rietumu krasts", "Selga uz rietumiem no Tūjas", "Vitrupe-Tūja", "Ainaži-Salacgrīva".
Aizsargājamās jūras teritorijas Latvijā tiek veidotas, lai aizsargātu bentiskos jeb jūras dibena biotopus un putnu sugas. Latvijas piekrastē ir arī aizsargājamas zivju sugas - kaze, sīga, palede un četrragu buļļzivs, bet to ir tik nedaudz, ka to dēļ aizsargājamā jūras teritorija netiks veidota.
Projekta laikā ir veikta vērienīga potenciālo jūras teritoriju inventarizācija, pētot aizsargājamu putnu, zivju, jūras zīdītāju un biotopu izplatību, novērtēti putnu piezvejas apjomi zvejnieku tīklos un izstrādātas alternatīvas zvejniecības metodes, lai novērstu draudus putnu un roņu sugām, kā arī veicinātu zvejniecības pasākumu efektivitāti.
Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste skaidroja, ka aizsargājamo jūras teritoriju izveidi nosaka Eiropas Savienības putnu un biotopu direktīvas, kā arī likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".
"Gribu uzsvērt, ka, izveidojot aizsargājamās jūras teritorijas, saimnieciskā darbība jūrā netiks ierobežota un varēs strādāt tāpat kā līdz šim. Atsevišķām aizsargājamam jūras teritorijām ir plānots izstrādāt individuālos noteikumus. Patlaban valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti Ministru kabineta noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām, kuros noteiktas šīs teritorijas un noteiktas šo teritoriju robežas," skaidroja Vilkaste.
Projekta autori ir veikuši sociālekonomisko ietekmju izvērtējumu divām aizsargājamām jūras teritorijām - "Rīgas līča rietumu piekrastei" un "Nida-Pērkone". Secināts, ka nav sagaidāmi ekonomiskie zaudējumi nevienam esošam vai potenciālam sektoram teritorijā un nebūs papildu finansiālas izmaksas esošajām darbībām teritorijā.
Papildu finansiālās izmaksas varētu būt potenciālām ekonomikas aktivitātēm teritorijā, piemēram, naftas izpētei un ieguvei, citu derīgo izrakteņu ieguvei, vēja parku būvniecībai jūrā.
Pasākumā tika atzīmēts, ka atsevišķi ekonomikas sektori, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi teritorijā būs ieguvēji no aizsargājamo jūras teritoriju izveidošanas un dabas aizsardzības plānu pasākumu īstenošanas, piemēram, tūrisma un zvejniecības nozares uzņēmumi.
Aizsargājamo jūras teritoriju izveidošanas un dabas aizsardzības pasākumu ieviešanas finansiālās izmaksas galvenokārt attiecināmas uz valsts budžetu. Privātam sektoram nebūs finansiālo izmaksu no pasākumu ieviešanas.
Kopējās pasākumu ieviešanas finansiālās izmaksas visām septiņām aizsargājamām jūras teritorijām varētu būt apmēram 300 000 latu gadā, kas ir apmēram 7-6% salīdzinājumā ar esošajiem valsts budžeta izdevumiem dabas aizsardzībai.
Veidojamās aizsargājamās jūras teritorijas aizņemtu apmēram 35% no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem. Šādas teritorijas tiek veidotas arī Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā plānotās aizsargājamās jūras teritorijas aizņems 34% no Lietuvas teritoriālajiem ūdeņiem, un tādējādi apmēram 80% no Lietuvas piekrastes ietilps "Natura 2000" teritoriju tīklā. Igaunijā noteiktās aizsargājamās jūras teritorijas aizņem apmēram 18% no valsts teritoriālajiem ūdeņiem.
Projektu finansē Eiropas Savienības LIFE-Nature programma, un kopējais finansējums bija 3 111 316 eiro (2 186 645 lati).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
