Latvijas pirmo pionieru traģēdija – kā 1941. gadā uz Tatāriju slepus izveda bērnus

Drīz pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijām, kad padomju okupācijas vara uz Sibīriju izveda vairāk nekā 15 400 Latvijas iedzīvotāju, risinājās vēl kāds, ne mazāk traģisks, notikums. Tūlīt pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma PSRS, 1941. gada 23. jūnijā no Latvijas uz Krieviju bez vecāku ziņas tika izvesti aptuveni 350 bērni, kuri atradās pionieru vasaras nometnēs. Daudzi no viņiem ārkārtīgi smagajā ceļā uz Tatāriju gāja bojā, pārējie mita smagos apstākļos nabadzīgā kolhozā un cieta badu. Šo pionieru vecāki vairākus gadus dzīvoja neziņā, domājot, ka viņu bērni ir gājuši bojā.

Latviešu pionieru piespiedu evakuācija uz Krieviju līdz šim nav sīkāk pētīta, par viņu gaitām liecina vien atsevišķi bijušo pionieru atmiņu pieraksti un pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Liepājas Pionieru nama savāktie materiāli. Par citu pionieru nometņu, kas atradās Ogrē un Jūrmalā, evakuāciju šādu materiālu nav.

Pēc Latvija neatkarības atjaunošanas Liepājas zonālā valsts arhīva (LZVA) darbinieki Liepājas pilsētas bērnu un jauniešu centrā uzgāja kādreizējā Liepājas Pionieru nama dokumentus. No tiem visinteresantākie izrādījās pionieru no 1961. gada līdz 1965. gadam veiktās pētniecības materiāli par Krotes pionieru nometnes evakuāciju uz Tatārijas APSR (tagad Tatarstāna) 1941. gada 23. jūnijā. Materiālos ir bijušo pionieru un nometnes darbinieku atmiņu pieraksti, vēstuļu un dienasgrāmatu noraksti, laikrakstu publikācijas un piemiņas fotoalbumu kopijas. Materiāli apkopoti sešos sējumos un šobrīd glabājas LZVA.