Latvijas Radio brīdina par streiku, ja nebūs naudas algu pieaugumam
Foto: LETA

Otrdien, 8. oktobrī, Latvijas Radio darbinieku pārstāvju sapulcē lemts par turpmāko rīcību – arī iespējamu streiku – situācijā, ja valsts budžeta apstiprināšanas procesā sabiedriskajam medijam netiks piešķirts adekvāts finansējums satura stabilizācijai, kapacitātes stiprināšanai un iziešanai no reklāmas tirgus, portāls "Delfi" uzzināja Latvijas Radio.

Kopsapulcē nolemts uzdot Latvijas Radio valdei turpināt prasīt finansējumu darbinieku algu palielināšanai un slodžu izlīdzināšanai no 2020. gada 989 381 eiro apmērā, iekļaujot to bāzes budžetā.

Tāpat nolemts pieprasīt politiķiem nodrošināt pietiekamu finansējuma piešķīrumu kā kompensāciju Latvijas Radio iziešanai no reklāmas tirgus. Latvijas Radio aprēķinos balstītā summa 2020. gadam ir 1 787 513 eiro, savukārt 2021. gadam – 3 575 027 eiro.

Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka valsts budžeta ietvaros iziešanai no reklāmas tirgus plānots piešķirt nepilnu summu – 1,37 miljonus eiro, kas nesedz faktisko starpību, norāda Latvijas Radio.

Ja prasītais finansējuma pieprasījums 2020. gada budžeta projektā netiks iekļauts, Latvijas Radio darbinieki lems par protesta akciju sākšanu.

Savukārt gadījumā, ja nākama gada budžeta projektā netiks iekļauts prasītais finansējums algu palielināšanai, tiks noteikts datums streika procedūras uzsākšanai, informēja Latvijas Radio.

Jau ziņots, ka, neskatoties uz to, ka septembrī valdība apstiprināja 6,3 miljonu eiro piešķīrumu elektroniskajiem medijiem, aizvien nav skaidrības par iespēju prasītā apmērā celt Latvijas Radio darbinieku atalgojumu.

Izskatot budžeta projektu 2020.-2022. gadam, Ministru kabinets atbalstījis vairākas elektronisko mediju nozarei būtiskas prioritātes, kas paredz palielinājumu 6 339 634 eiro apmērā, iepriekš aģentūru LETA informēja Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP).

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere skaidroja, ka notikusi politiska izšķiršanās par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, kompensējot to ar 5,5 miljonu eiro piešķīrumu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai.

Jautāta, vai atbalstītajos papildu līdzekļos ietverta arī iepriekš prasītā summa Latvijas Radio darbinieku atalgojuma celšanai, Ķezbere skaidroja, ka atalgojumam varēšot tērēt naudu, kas paredzēta kā kompensācija sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus. Neesot gan skaidrs, cik lielu daļu minētās summas šim mērķim varēs tērēt, jo kompensācijas līdzekļus būšot atļauts izmantot arī radio infrastruktūras uzlabošanas vajadzībām.

Savukārt augusta vidū NEPLP iesniedza valdībā lūgumu situācijas stabilizēšanai VSIA "Latvijas Radio" (LR) un sabiedriskajos medijos, kopumā piešķirot aptuveni 10 miljonus eiro.

Kā informē NEPLP, tad radio situācijas analīze un priekšlikumi tās stabilizēšanai kā īstermiņā, tā ilgtermiņā iekļauti ziņojumā par VSIA "Latvijas Radio". Valdībai sniegta informācija par LR darbības efektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, resursu ekonomiju novirzot attīstībai.

Tāpat ziņojumā ietverti arī neatliekamu risinājumu piedāvājumi, kas saistīti ar situāciju VSIA "Latvijas Televīzija" (LTV) – tās attīstību un situācijas stabilizēšanu 2019. gadā, norāda NEPLP, skaidrojot, ka LR situācija nav aplūkojama izolēti no LTV un 'lsm.lv" situācijas, jo tiem ir kopīgas problēmu jomas, darba tirgus, mērķi un uzdevumi.

Grozot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, no 2019. gada 1. jūlija sabiedriskajiem medijiem ir pilnībā liegts gūt ienākumus no reklāmas pakalpojumu sniegšanas ar kreditēšanu saistītās nozares sadarbības partneriem. Savukārt, grozot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu 2018. gada jūnijā un paredzot sabiedrisko elektronisko mediju iziešanu no komerciālās reklāmas tirgus, tiek pastarpināti sekmēta reklāmas nozares pārorientēšanās uz citām platformā. Minētie tiesību akti ir radījuši būtiskas izmaiņas reklāmas tirgus sadalījumā, izraisot tiešu un pastarpinātu ietekmi 2019. gadā. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāveic arī neatliekami pasākumi 2019. gada rudens sezonas oriģinālsatura raidapjomu nodrošināšanas un stabilizēšanas pasākumu īstenošanai, norāda padomē.

NEPLP no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" lūdz LR piešķirt 51 049,93 eiro un Latvijas televīzijai piešķirt 259 223 eiro studiju aprīkojuma iegādei. Tādējādi tiktu kompensēts saimniecībās darbības ieņēmumu samazinājums, izslēdzot kreditēšanas pakalpojumu reklāmas. Savukārt satura stabilizācijai un 2019. gada sabiedriskā pasūtījuma izpildei plānotajā apmērā šī gada pēdējos četros mēnešos NEPLP lūdz valdību LR piešķirt 129 046 eiro un Latvijas televīzijai piešķirt 254 191 eiro.

Situācijas risināšanai 2020. gada budžetā NEPLP valdību aicina atbalstīt naudas piešķīrumu – LR aicina piešķirt 1,79 miljonus eiro un Latvijas Televīzijai 5 384 176 eiro. Savukārt atlīdzības un kapacitātes stiprināšanai NEPLP aicina valdību piešķirt radio 989 000,4 eiro un LTV 500 000 eiro. Tāpat NEPLP aicina abalstīt līdzekļu piešķiršanu programmu izpildes kompleksa nomaiņai un šim mērķim piešķirt 1 604 133 eiro.

NEPLP aicina sagatavot Memoranda projektu starp NEPLP, kultūras ministru un Ministru prezidentu par sabiedrisko mediju finansējuma paaugstināšanas grafiku atbilstoši Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs noteiktajiem 0,17% no iekšzemes kopprodukta, atsevišķi nosakot investīcijām un attīstībai nepieciešamo līdzekļu plānojumu 10% apmērā no iepriekšējā pārskata gada budžeta.

Tags

Latvijas Radio NEPLP Valsts budžets
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form