Latvijas Radio darbinieku streiks būs pēdējais solis protestā par valdes darbu, pauž arodbiedrība
Foto: Publicitātes attēli

Latvijas Radio darbinieku streiks būs pēdējais solis un izmisuma rīcības variants protestā pret sabiedriskā medija valdes darbu, pastāstīja Latvijas Radio arodbiedrības valdes loceklis un Latvijas Radio žurnālists Edgars Kupčs.

Viņš sacīja, ka arodbiedrība pēc šodienas Latvijas Radio valdes preses konferences var teikt atzinīgus vārdus, ka beidzot tiek atzīts, ka medijā ir problēmas. Tajā pašā laikā var izteikt arī nožēlu, ka atzīšanās notiek nedēļu pēc Latvijas Radio Ziņu dienesta neuzticības izteikšanas.

Pēc Kupča sacītā, novēloti notiek arī atzīšanās, ka Latvijas Radio ir krīzes situācijā. "Tas, ka pēdējo trīs gadu laikā trešdaļa jeb 106 darbinieki ir aizgājuši no Latvijas Radio, parāda, ka krīze ir ieilgusi un sen bijusi, bet valde līdz šim ir atteikusies to atzīt," pauda Kupčs.

Kupčs uzsvēra, ka valdes nākotnes piedāvājums ir labs, bet nesaskata tajā naudu. "Bez naudas ir cita problēma - valde nerunā ar lielāko daļu darbinieku. Lai darbinieki varētu sarunāties ar valdi, tā vietā valde vēršas ar visādām soda metodēm un kontrolēm, lai darbinieku savaldītu," atzina Kupčs.

Viņš piebilda, ka arodbiedrība ir saņēmusi daudz sūdzību no darbiniekiem par valdes sodīšanas veidiem, piemēram, par kontrolētu darba laika uzskaitīšanu. Kupčs uzsvēra, ka valde līdz šim nav mācējusi sarunāties ar darbiniekiem, kā arī nav pierādījusi, ka tai ir izpratne par radio darbu.

Savukārt par preses konferencē Latvijas Radio valdes priekšsēdētājas Unas Klapkalnes izteikto noliegumu, ka valde esot izdarījusi jebkādus spiedienus uz darbiniekiem, Kupčs sacīja: "Valde tā var teikt, bet mums ir papīri."

Jau ziņots, ka pēc tam, kad Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību valdei un prasīja tās atkāpšanos, Latvijas Radio valdes ieskatā šobrīd tai nav pamata atkāpties no amata, trešdien preses konferencē sacīja Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Runājot par Latvijas Radio prasību valdībai piešķirt 100 000 eiro darbinieku kapacitātes stiprināšanai, Klapkalne atzīmēja, ka patlaban notiek vairākas sarunas, bet nevēlas steigties ar prognozēm par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu. Vienlaikus, uz jautājumu, vai izpildīs Latvijas Radio Ziņu dienesta prasību palielināt atalgojumu par 31,4%, Klapkalne neatbildēja.

Savukārt gadījumā, ja valdība Latvijas Radio nepiešķirs prasītos 100 000 eiro, Latvijas Radio valdes locekle finanšu jautājumos Mārīte Tukiša sacīja, ka tad jautājumu risinās ar iekšējiem resursiem tā, lai necieš saturs.

Klapkalne norādīja, ka turpmākai Latvijas Radio stratēģijas izpildei un plānveida attīstībai no 2019. gadam līdz 2022. gadam kopumā ir nepieciešami 30,9 miljoni eiro. Stratēģijās izpildei un plānveida attīstībā ir paredzēts attīstīt pētniecisko un dokumentālo žurnālistiku, mazākumtautību saturu, izveidot inovāciju laboratoriju, līdzsvarot satura veidošanu Latvijas reģionos, palielināt satura apjomu, izejot no reklāmas tirgus, pilnveidot informāciju tehnoloģiju (IT) attīstību un uzlabot tehnisko bāzi, kā arī pilnveidot finanšu vadības sistēmu.

Kā skaidroja Klapkalne, pēdējo trīs gadu laikā no Latvijas Radio aizgājuši 106 darbinieki, tostarp 56 žurnālisti, un patlaban nodarbināts 281 štata darbinieks, 300 ir ārštata autori un pieejamas astoņas vakances. Vidējā mēnešalga Latvijas Radio ir 1024 eiro. Ziņu dienesta darbinieku vidējā mēnešalga ir 1106,5 eiro, savukārt vismazāko atalgojumu saņem radioteātra darbinieki, kuru vidējā mēnešalga ir 699,84 eiro.

Pēc viņas teiktā, biežākie iemesli, kāpēc pēdējo trīs gadu laikā no Latvijas Radio ir aizgājuši 106 darbinieki, ir pensijas vecums, nekonkurētspējīgs atalgojums, jauni profesionālie izaicinājumi, personiski, tajā skaitā veselības, apsvērumi un kvalifikācijas neatbilstības dēļ.

Viņa piebilda, ka patlaban kā operatīvs risinājums ir vienas štata vietas likvidēšana, resursus novirzot esošo korespondentu algām (algu palielinājums par 70 eiro katram no šī gada 3.jūnija), un papildu 4284 eiro novirzīšana ārštata autoru piesaistei, lai nodrošinātu tēmu pārklājumu un nepieciešamo satura apjomu. Tāpat notikusi īslaicīga satura samazināšana vasaras periodā, negatavojot analītisko rubriku "Īstenības izteiksme 15 minūtēs", samazinot "Pusdiena" saturu apjomu un "Labrīt" apjomu svētdienās.

Klapkalne norādīja, ka no valdes puses Ziņu dienestam piedāvāti vairāki risinājumu varianti - ne visi kopīgās sarunās ar Latvijas Radio darbiniekiem guva atbalstu.

Savukārt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Patriks Grīva uzsvēra - esošā situācija, ka patlaban Ziņu dienests strādā ar samazinātu darbinieku skaitu, ir valdes atbildība un tas ir nepieņemami. "Tas ir slikti, ka valde to risina tikai tagad, bet esmu drošs, ka valde ir spērusi nepieciešamos soļus, veidojot dialogu. Ir pagājusi viena nedēļa, tāpēc es nesteigšos ar valdes vērtējumu," sacīja Grīva, piebilstot, ka NEPLP turpinās sarunas ar Latvijas Radio nākamajā pirmdienā.

Pēc viņa teiktā, patlaban NEPLP prioritāte ir panākt, ka Latvijas Radio tiek piešķirts prasītais finansējums.

Tāpat ziņots, ka Latvijas Radio valde aicinājusi valsts augstākās amatpersonas steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus darbinieku atalgojumam 100 000 eiro apmērā šim gadam un gandrīz miljonu eiro nākamajam gadam.

Latvijas Radio valde atklāto vēstuli nosūtījusi Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajam Ministru kabinetam, kultūras ministram Naurim Puntulim (VL-TB/LNNK), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Saeimas Budžeta komisijai un zināšanai – NEPLP.

Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Radio atklātajā vēstulē pieprasa, pirmkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 100 000 eiro apmērā šogad un, otrkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai gandrīz vienu miljonu eiro 2020.gadā un 1,1 miljona eiro apmērā turpmākajos gados. Tāpat valde aicina piešķirt kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu un nodrošinātu pamatdarbību, kas līdz šim finansēta no reklāmas ieņēmumiem, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020.gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.

Jau vēstīts, ka Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.

Tags

Ināra Mūrniece Latvijas Radio NEPLP Saeima VL-TB/LNNK

Comment Form