Latvijas Radio (LR) turpmākos piecus gadus vadīs līdzšinējais radio Ziņu dienesta vadītājs Jānis Siksnis, pirmdien nolēma Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
Konkursā uz valdes locekļa amatu bija četri pretendenti.
Siksnis LR strādā jau 15 gadu.
Viņš radio vadītāja amatā iecelts no pirmdienas, 16.janvāra.
NEPLP lēmums par jauno sabiedriskā medija vadītāju bija vienbalsīgs. Padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins norādīja, ka Siksnis ievēlēts, jo tas nozīmē stabilitāti un viņš spēs uzreiz turpināt iesāktās lietas.
"Es vēl būtu padomājis starp diviem kandidātiem, ja runa būtu nevis par stabilitāti, bet strauju attīstību, bet šajā situācijā es domāju, ka tas ir pareizi no sabiedrības interešu viedokļa," atzina Kleckins.
"Šajā situācijā, kad vajag stabilitāti, lai varētu turpināties darbs, Siksnis parādīja, ka to spēj, un kolektīvs viņu aktīvi atbalsta, mēs uzskatījām, ka ir lietderīgi izdarīt tā. Mēs šajā gadījumā nevis salīdzinājām kandidātus, bet to, kāda viņiem būs spēja iet uz priekšu. Mēs dzīvojām pārejas periodā visādā ziņā," pamatargumentus uzskaitīja Kleckins.
Pagājušajā nedēļā ar četriem kandidātiem tikās Latvijas Radio darbinieki, un viņu iekšējā aptaujā, kurā piedalījās apmēram puse darbinieku, teju 95 procenti atbalstīja Siksni, bet nelielu atbalstu guva arī kandidāte no komercradio sfēras ‒ Poļina Nazarova, pastāstīja radio Ziņu dienesta žurnāliste Dace Krejere.
Siksnis sacīja, ka nekādas tūlītējas izmaiņas saturā klausītājus nesagaida, taču tiks strādāts pie radio mājaslapas internetā pilnveidošanas.
"Tam, kas pašlaik skan ēterā, šajā gadā lielām pārmaiņām nevajadzētu būt. Par kaut kādu formāta maiņu varam runāt nākamajā gadā. Gribētu, ka visi interneta lietotāji jau šogad pamanītu izmaiņas mūsu interneta mājaslapā, lai tas nav tikai arhīvs," par tuvākajiem plāniem informēja Siksnis.
Viņš gan atzina, ka LR4, kas ir krievu valodā raidošais kanāls, būtu jātuvinās "news&talk" formātam un būtu nepieciešams vairāk jaunu raidījumu.
"Ja LR4 kā runājošais kanāls iegūst 10% Rīgā, kur ir daudz Krievijas retranslēto programmu, tad pierāda, ka cilvēkiem to vajag. Gribētos, lai liekam klāt jaunus raidījumus, bet tas lielā mērā ir atkarīgs, vai izdodas iegūt papildu finansējumu," teica jaunais sabiedriskā medija vadītājs.
Arī lielākoties šlāgermūziku spēlējošajā LR2 kanālā, iespējams, parādīsies vairāk raidījumu par aktuāliem notikumiem.
"Pērn bija veiksmīga pieredze uz ārkārtas vēlēšanām, kad valdība iedeva papildu naudu vēlēšanu atspoguļošanai, bija vairāki raidījumi, kur runāja par politiku. LR2, kas raidīja mūziku, pierādīja, ka šai auditorijai ir interesanti runāt par politiku, ekonomiku, sociālām lietām, ja to pasniedz tai pieņemamā formā. Vajadzētu šādi turpināt, jo LR2 ir tiešām kanāls, kas uzrunā lielāko auditorijas daļu ārpus Rīgas. Negribētos šos cilvēkus turēt, kuriem ir mazāk vajadzību. Arī jāstāsta par svarīgāko, kas notiek," sprieda Siksnis.
Savukārt LR3, kas raida pamatā klasisko mūziku, ir un paliks nišas produkts, taču būtu jādomā par raidījumiem, kas atspoguļo norises kultūras jomā plašāk, piemēram, kino nozari.
Komentējot ieceres veidot vienotu sabiedrisko mediju, jaunais LR vadītājs Siksnis nepauda atbalstu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanai. Viņš sadarbību redz tikai informatīvo materiālu apmaiņas ziņā.
"Esmu par to, ka televīzija un radio veidotu kaut ko jaunu. Pirmais, ko varam veidot, ir kopīga informācijas platforma. Internetā mēs bez iekšējām diskusijām un strīdiem varam likt iekšā to, kas abiem ir labākais. Un tad, skatoties, cik veiksmīgi tas notiek, varam jau domāt, vai ir iespējas kaut ko uzlabot ētera tradicionālajā produkcijā. Bet galvenais vadmotīvs ‒ vai varam radīt kaut ko jaunu, nevis kaut kas jāzaudē," klāstīja Siksnis.
Konkursā uz LR vadītāja amatu bija vēl trīs kandidāti – Latvijas Komponistu savienības pārstāvis Jānis Porietis, "European Hit Radio" izpilddirektore Poļina Nazarova un SIA "Kener" īpašnieks Uldis Plūmīte.